Baltijas valstu prezidenti apliecināja savu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresoru Krieviju.
- decembrī Rīgas pilī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tikās ar Igaunijas Republikas prezidentu Alar Karisu (Alar Karis) un Lietuvas Republikas prezidentu Gitanu Nausēdu (Gitanas Nausėda). Ikgadējās Baltijas valstu prezidentu tikšanās laikā tika pārrunāta reģionālā drošība, tostarp Baltijas valstu robežu stiprināšana, kopīgie transporta un enerģētikas infrastruktūras projekti, Eiropas Savienības (ES) aktuālie jautājumi, kā arī atbalsts Ukrainai.
Valsts prezidents sanāksmes laikā atzīmēja ciešo Baltijas valstu sadarbību un šī gada laikā paveikto. “Šogad februārī īstenotā atvienošanās no Krievijas energosistēmas un pievienošanās kontinentālās Eiropas elektrotīklam ir ieguldījums Eiropas kopējā drošībā, kā arī mūsu energodrošībā. Esam stiprinājuši mūsu reģionālo transporta savienojamību. Turpinām stiprināt ES un NATO ārējās austrumu robežas aizsardzību. Kopīgi turpinām atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī iestājamies par Krievijas stingrāku iegrožošanu,” pauda E. Rinkēvičs.
Pārrunājot reģionālās drošības jautājumus, Valsts prezidents uzsvēra koordinētas Baltijas valstu robežu stiprināšanas nozīmi, apņēmīgi vēršoties pret hibrīdo apdraudējumu. “Baltijas valstis dara visu iespējamo, lai sargātu ne vien savas, bet arī ES un NATO ārējo robežu. Tas ietver gan apsardzību, gan aizsardzības kontekstā pretmobilitātes risinājumus, tostarp sliežu, sauszemes ceļu un citus jautājumus,” pauda E. Rinkēvičs. Valsts prezidents atzīmēja, ka pēc jautājumu apspriešanas prezidentu līmenī diskusijas jāturpina militārajiem ekspertiem un atbildīgajām institūcijām.
Baltijas valstu prezidenti apliecināja savu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresoru Krieviju. Vienlaikus Valsts prezidents aicināja izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atbalstam.
Trīs Baltijas valstu prezidenti darba vizītes laikā apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku un izstādi “Brīvība sākas ar grāmatu”. Izstāde pievēršas periodam no 1525. līdz 1918. gadam, izceļot nozīmīgākos notikumus latviešu grāmatniecībā – no pirmā iespiestā teksta latviešu valodā līdz Latvijas neatkarības deklarācijai.
