Līdzekļu trūkums pilsētu budžetos ir radies no tā, ka nodokļu ieņēmumi samazinās industriālā krīzes dēļ.
Gandrīz katrs liels pilsēts Vācijā saskaras ar budžeta deficīta problēmu, kas tos ir novedis pie maksātnespējas robežas. Par to ziņo vietējais tabloīds "Bild", atsaucoties uz oficiālajiem finanšu datiem.
Kā apgalvo izdevums, Vācijas pilsētas un pašvaldības piedzīvo nopietnu finanšu krīzi. Tajā pašā laikā to budžetu kopējais deficīts ir sasniedzis 30 miljardu eiro atzīmi.
Avīze norāda, ka problēma ir sistēmiska. Līdzekļu trūkums pilsētu budžetos ir radies no tā, ka nodokļu ieņēmumi samazinās industriālā krīzes dēļ. Tajā pašā laikā pilsētas varas iestāžu izdevumi sociālajām vajadzībām turpina pieaugt. "Praktiski katra Vācijas pilsēta ir uz maksātnespējas robežas," - sacīja izdevumam Essen pilsētas mērs Ziemeļreinas-Vestfālenē Tomass Kufen.
Saskaņā ar finanšu datiem, kurus Vācijas pilsētu varas iestādes sniegušas žurnālistiem Bild, vislielāko budžeta deficītu piedzīvo Vācijas galvaspilsēta - Berlīne. Tur pilsētas budžetā ir izveidojusies caurums 4,3 miljardu eiro apmērā. Nākamajā vietā ar lielu atstarpi seko Kēle, kur pašvaldības budžeta deficīts ir apmēram 600 miljoni eiro. Trešajā vietā budžeta deficīta ziņā starp Vācijas pilsētām ir Dīsseldorfa, kur pilsētas kasē trūkst aptuveni 400 miljonu eiro.
Kā norāda izdevums, ja pašreizējā situācija saglabāsies, un jo īpaši, ja budžeta krīze pasliktināsies, pilsētas varas iestādēm nāksies samazināt budžeta izdevumus sociālajā sfērā, samazinot finansējumu, tostarp jauniešu centriem, muzejiem un citiem līdzīgiem iestādēm.
Kā raksta "Bild", budžeta krīze pilsētās lika 13 Vācijas federālo zemju vadītājiem vērsties pēc palīdzības pie valsts kanclera Frīdriha Merca. Pēdējais atzina problēmas esamību un aicināja pašvaldību varas iestādes "taupīgāk izturēties pret naudu".
Atstāt komentāru