Visvairāk neaizsargāti pret jauno prasību izrādījās jaunuzņēmumi un mazo uzņēmumu kompānijas.
Amerikāņu darba vīzas H-1B iegūšana, uz kuras pamata valstī ieradās kvalificēti darbinieki, jau iepriekš bija izaicinājums: tās tika izlozētas starp pretendentiem un izsniegtas ārkārtīgi ierobežotā apjomā. Bet kopš septembra beigām, kad Donalda Trampa rīkojumā ASV darba devējiem tika noteikts pienākums maksāt par katru savu ārzemju darbinieku, kurš strādā ar šo vīzu, 100 000 USD, tā kļuva praktiski nepieejama.
Ierobežojums ir spēkā 12 mēnešus un paredz izņēmumus nacionālo interešu dēļ, kurus nosaka Iekšlietu ministrija (DHS).
Atšķirībā no valsts nodevu paaugstināšanas par vīzām, ko veic ASV Pilsonības un imigrācijas dienests (USCIS), kad advokāti un citi cilvēki var komentēt piedāvāto jauninājumu un mēģināt to apstrīdēt, un no piedāvājuma līdz īstenošanai paiet no trim līdz sešiem mēnešiem, šis lēmums sāka darboties praktiski uzreiz.
Svarīgi arī saprast, ka, tā kā tas nav jauns maksājums USCIS, 100 000 USD izmaksas nav legalizētas imigrācijas sistēmā un ieviestas apejot standarta procedūras. Tas rada juridiskus un ekonomiskus riskus darba devējiem. Tajā pašā laikā USCIS neilgi pirms tam pati paaugstināja reģistrācijas maksu par dalību H-1B izlozē līdz 215 USD. Tas radīja zināmu neskaidrību un izraisīja tiesvedības attiecībā uz rīkojumu.
Rīkojuma teksts nosaka, ka ASV Iekšlietu ministrijai ir jāaptur pieteikumu izskatīšana bez apstiprinājuma par 100 000 USD samaksu pieteicējiem, kas atrodas ārpus ASV.
H-1B ir galvenā darba vīza ASV speciālistiem ar augstāko izglītību tehnoloģiju, inženierijas, medicīnas, finansu un zinātnes jomās. Tā ļauj amerikāņu uzņēmumiem pieņemt darbā darbiniekus, kad iekšējā tirgū nav nepieciešamo speciālistu. Šāda vīza tiek izsniegta uz maksimums trim gadiem ar iespēju pagarināt līdz sešiem un var kļūt par pirmo soli uz zaļās kartes iegūšanu (parasti pēc kategorijām EB-2 vai EB-3).
Galvenie šīs vīzas plusi: likumība, paredzamība un atvērtas perspektīvas karjeras izaugsmei ASV. Turklāt no šīs vīzas saņēmēja parasti netiek prasīts pašam savākt daudzus dokumentus, kas apliecina viņa vērtību amerikāņu ekonomikā un sabiedrībā — nepieciešams darba devēja nodoms viņu pieņemt darbā un atbilstība noteiktai specialitātei.
Mīnusi ir jau četrus gadus spēkā esošā stingri ierobežotā kvota un izloze: katru gadu pieejamas 85 000 vīzas, tostarp 20 000 maģistra un augstāku grādu īpašniekiem. Tagad ir parādījies vēl viens spēcīgs šķērslis 100 000 USD obligātā maksājuma veidā, kas padara H-1B pieņemšanu praktiski nepieejamu jaunuzņēmumiem un mazajam biznesam — un ne pārāk pievilcīgu pat lieliem uzņēmumiem, jo arī viņi nepatīk izšķērdēt naudu.
Visvairāk neaizsargāti pret jauno prasību izrādījās jaunuzņēmumi un mazo uzņēmumu kompānijas, īpaši tehnoloģiju, inženierijas un biomedicīnas jomā.
Ņemot vērā, ka Trampa rīkojums daudzus pārsteidza, kā arī ASV pieņemto praksi mēģināt apstrīdēt jebkādus — tostarp prezidenta — lēmumus tiesā, cietušās grupas jau sākušas iesniegt prasības pret rīkojumu.
Atstāt komentāru