Ministre tikās ar NATO ģenerālsekretāru.
- gada 20. novembrī Beļģijā, Briselē, ārlietu ministre Baiba Braže ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte) pārrunāja NATO klātbūtnes Latvijā un alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu, tostarp efektīvi īstenojot NATO samita Hāgā pieņemtos lēmumus, turpmāko atbalstu Ukrainas pašaizsardzības spējām un Krievijas iegrožošanu - gatavojoties NATO ārlietu ministru sanāksmei 3. decembrī.
Ārlietu ministre B. Braže informēja par paveikto Latvijas aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšanā un Latvijas turpmāko atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. B. Braže uzsvēra Latvijas industrijas sasniegumus 5G/6G tehnoloģijās, dronu un pretdronu, kā arī kvantu tehnoloģiju attīstībā Latvijā, un aicināja NATO izmantot šo resursu. Viņa arī aicināja rast risinājumus, lai publisko iepirkumu norise būtu ātrāka un efektīvāka, kas ir svarīgs priekšnosacījums pašu spēju stiprināšanā, kā arī Ukrainas atbalstam.
M. Rute pateicās par Latvijas stingro nostāju un līderību, virzoties uz 5% no IKP ieguldījumiem aizsardzībā.
Ārlietu ministre Baiba Braže: "Krievija ir un būs lielākais apdraudējums visas alianses un transatlantiskās telpas drošībai. Krievijas mērķi nav mainījušies - šķelt NATO sabiedroto vienotību un mazināt atbalstu Ukrainai. Latvija atbildīgi izturas pret savu drošību un aizsardzību, tostarp īstenojot NATO samitā Hāgā apstiprināto vienošanos: šogad sasniedzam 4% no IKP tiešajiem aizsardzības izdevumiem, un 2026. gadā tos palielināsim līdz aptuveni 5% no IKP. Aicinām visus sabiedrotos virzīties uz šo mērķi. Tāpat turpinām darbu pie Austrumu robežas nostiprināšanas, kas ir arī NATO un ES austrumu robeža - te būtiska ir ES-NATO koordinācija. Kopš 2022. gada Latvija robežas stiprināšanā ir ieguldījusi aptuveni vienu miljardu eiro.
Atzinīgi novērtēju jaunizveidotās NATO misijas - Baltijas sardze (Baltic Sentry) un Austrumu sardze (Eastern Sentry). Tas ir ieguldījums reģiona un visas Alianses drošībā, reaģējot uz Krievijas subkonvencionālajiem draudiem. Šīs misijas demonstrē sabiedroto solidaritāti un Alianses spēju ātri pielāgoties ģeopolitiskai realitātei un aktuāliem izaicinājumiem. Sabiedrotie ir vienoti par nepieciešamību attīstīt stiprāku, modernāku, un rīcībspējīgāku Aliansi, lai arī turpmāk spējam atturēt agresoru un aizsargāt katru Alianses centimetru.
NATO klātbūtni Latvijā un visā Austrumu flangā nepieciešams stiprināt - īpaši ar pretgaisa aizsardzības un pretdronu spējām. Tāpat nepieciešams alianses aizsardzības un atturēšanas spējas pielāgot ātrai reaģēšanai pret aktuālajiem apdraudējumiem, kurus Krievija īsteno arvien biežāk un agresīvāk, ar mērķi testēt sabiedrotos."
Pārrunājot situāciju Ukrainā, ministre uzsvēra, ka tai ir nepieciešams nepārtraukts militārais un finansiālais sabiedroto atbalsts - lai apturētu Krievijas agresiju, Ukrainai ir svarīgi nekavējoties saņemt pretgaisa aizsardzības un tālas darbības ieroču sistēmas.
B. Braže norādīja, ka Latvija turpinās sniegt militāro atbalstu Ukrainai vismaz 0, 25% no IKP apmērā arī 2026. gadā. Tāpat Latvija sniedz 7,2 miljonu eiro finansiālu atbalstu NATO iniciatīvai kritiski nepieciešamā militārā ekipējuma nodrošināšanai Ukrainai (PURL), kā arī ir iesaistījusies NATO vadītajā projektā "Renovator", lai atbalstītu medicīnas iestāžu atjaunošanu Ukrainā.
