Ukrainas delegācija COP30 paziņojusi par prasību pēc “klimata reparācijām” no Krievijas 43 miljardu dolāru apmērā. Saskaņā ar IGGAW iniciatīvas aplēsēm, karadarbība izraisījusi emisijas apmēram 237 miljonu tonnu CO₂ ekvivalentā, raksta DW.
Ukrainas varas iestādes plāno pieprasīt Krievijai 43 miljardus dolāru (aptuveni 37 miljardus eiro) kā kompensāciju par kara radīto kaitējumu videi. Tas izriet no Ukrainas delegācijas preses relīzes ANO klimata pārmaiņu konferencē COP30, kas tika izplatīta otrdien, 18. novembrī.
Dokumentā teikts, ka šī ir “pirmā prasība pēc klimata reparācijām kara rezultātā”. Līdzekļiem jābūt paredzētiem “ekoloģiskai atjaunošanai” Ukrainā pēc konflikta. “Krievija daudzos veidos veic netīru karu, un cieš arī mūsu klimats,” sacīja Ukrainas ekonomikas, vides un lauksaimniecības ministra vietnieks Pāvels Kartašovs.
“Milzīgs daudzums sadedzināmā kurināmā, izdeguši meži, iznīcinātas ēkas, izmantotais betons un tērauds — tas viss ir ‘konflikta oglekļa pēda’, kam ir būtiskas klimata izmaksas,” viņš piebilda. “Šīs agresijas klimata sekas izjutīs arī ārpus mūsu robežām un vēl daudzus gadus.”
Kā aprēķināta “klimata reparāciju” summa?
Preses relīzē norādīts, ka prasība balstīta uz IGGAW — Siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaites iniciatīvas kara rezultātā — aprēķiniem. Saskaņā ar tiem Krievijas uzsāktā karadarbība radījusi gandrīz 237 miljonus tonnu CO₂ ekvivalenta emisiju. Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik gadā saražo Īrija, Beļģija un Austrija kopā, aģentūrai Reuters sacīja Lenards de Klērks no IGGAW.
IGGAW eksperti reparāciju apjomu aprēķinājuši, izmantojot tā dēvēto sociālo oglekļa emisiju cenu — kaitējuma izmaksas, ko šīs emisijas rada sabiedrībai. Zinātnieki šo cenu lēš 185 dolāru apmērā par tonnu.
De Klērks norādīja, ka prasība par “klimata reparācijām” tiks iesniegta mehānismā, ko pašlaik izstrādā Eiropas Padome. Šīs procedūras ietvaros jau saņemtas apmēram 70 000 ukraiņu iesniegtas prasības par kara nodarīto kaitējumu.
Pierādījumu vākšana par ekocīdu Ukrainā
Jau iepriekš Susana Voršeha no Viadrīnas Eiropas universitātes Frankfurtē pie Oderes atzina, ka kara izraisītā ekoloģiskā katastrofa ir milzīga. Pēc viņas teiktā, izdeguši vairāk nekā 25 000 hektāru meža, iznīcinātas vai apdraudētas aptuveni 220 aizsargājamās teritorijas, un mīnēti gandrīz 1 miljons hektāru mežu un lauksaimniecības zemju.
Viadrīnas zinātnieki kopā ar Ukrainas institūcijām un NVO vāc pierādījumus par ekocīdu — plaša mēroga vides iznīcināšanu — lai sauktu vainīgos pie atbildības un pamatotu prasības par kaitējuma atlīdzību. Starptautiskā Krimināltiesa Hāgā šobrīd neuzskata ekocīdu par noziegumu, taču ES un ANO aktīvi virza iniciatīvu par tā iekļaušanu to noziegumu sarakstā, kurus izskata tiesa.
Atstāt komentāru