Saskaņā ar Eurostat publicētajiem datiem par pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecību, pēc salīdzinājuma rādītājiem par septembri šogad un pagājušajā gadā Igaunija ir nokritusi uz pēdējo vietu starp Eiropas Savienības valstīm.
Tendenci iegādāties mazāk un lētākus produktus apstiprina arī pārtikas veikalu tīkli, raksta Postimees.
Pagājušajā nedēļā Eurostat publicēja datus, saskaņā ar kuriem 2023. gada septembrī pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecības apjoma indekss Eiropas Savienībā kopumā pieauga par 0,5 procentiem salīdzinājumā ar to pašu mēnesi 2022. gadā. Eirozonā pārdošanas apjoms palielinājās par vienu procentu.
No 25 ES valstīm, par kurām ir pieejami dati, pārdošanas apjoma pieaugums tika fiksēts 15 valstīs. Vislielākais pircēju aktivitātes pieaugums novērots Kiprā (10,4%), kamēr citās valstīs tas bija pāris procenti. Vislielākais pārdošanas apjoma kritums fiksēts Igaunijā – 4,8%.
"Sakarā ar nodokļu un cenu pieaugumu mūsu cilvēki vairs nevar atļauties iegādāties produktus iepriekšējā apjomā, un mēs atkal esam ieņēmuši pirmo vietu kārtējā antireitingā," komentēja Eurostat datus Igaunijas ekonomikas institūta direktors Pēters Raudsep. "Meklēšana pēc atlaidēm un ierasto produktu aizstāšana ar lētākiem analogiem jau daudzus gadus ir cilvēku ikdienas veids, kā ietaupīt."
Pagājušajā pavasarī tīkls Rimi publicēja pētījuma rezultātus, ko pēc tās pasūtījuma veica uzņēmums Norstat. Saskaņā ar aptauju, pēdējā gada laikā gandrīz 45% Igaunijas iedzīvotāju iegādājās preces ar oranžu uzlīmi, t.i., ar beigu termiņu.
Daudzi citi tirdzniecības tīkli arī norāda, ka viņu klienti, lai ietaupītu, arvien biežāk meklē atlaides, izvēlas lētākus produktus un atsakās no ekoproduktu iegādes.
"Šobrīd praktiski katrs otrais produkts pirkumu grozā ir ar akcijas cenu," norādīja jūlijā komunikācijas vadītāja tīklā Selver Marianna Jārvela.
Pārtikas groza izmaksas, ko aprēķina Igaunijas ekonomikas institūts, gada salīdzinājumā (septembris pret septembri) pieauga par gandrīz desmit procentiem. Tajā pašā laikā lielākajā daļā lielo tirdzniecības tīklu apgrozījuma pieaugums nesekoja cenu pieaugumam.
"Pārtikas mazumtirdzniecības pārdošanas apjoma samazināšanās pie mums turpinās kopš 2022. gada otrā ceturkšņa – jau trīs ar pusi gadus!" uzsvēra Raudsep. "Šī tendence rada nopietnas bažas un skaidri parāda iedzīvotāju pirktspējas kritumu. Apgalvojumi, ka Igaunijas iedzīvotāji nekad nav dzīvojuši tik labi, neatbilst patiesībai. IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes pie mums samazinās jau ne pirmo gadu: mēs esam atpalikuši no Lietuvas un ļāvuši Latvijai ievērojami samazināt atpalicību."
Viņa teica, ka visas kaimiņvalstis meklēja veidus, kā mazināt cenu pieaugumu un palielināt pilsoņu pārliecību un labklājību, ieviešot samazinātas PVN likmes pārtikai un dalot nodokļu slogu ar bankām, izmantojot tā saukto banku nodokli.
"Nodokļu samazināšana tiešsaistes kazino un vienlaikus atteikšanās apspriest samazināto PVN likmi pārtikai – tas ir, pirmkārt, cinisks attieksme pret savu tautu," novērtēja situāciju Raudsep. "Latvijas plāns, piemēram, bija pretējs – samazināt PVN likmi pārtikai un palielināt nodokļus uz kaitīgām ieradumiem."
"Nepārprotami, mēs esam izjutusi globālo faktoru ietekmi, pieaugošā Krievijas agresivitāte ir atstājusi uz mums ekonomisku ietekmi," atzina Raudsep. "Tomēr šie faktori līdzīgā veidā ietekmē visu reģionu." Iemesls tam, ka Igaunija ir sliktākā situācijā salīdzinājumā ar kaimiņiem, viņš uzskata nodokļu politikas lēmumus.
"Jebkuri rādītāji, kas raksturo ekonomikas stāvokli, jāsalīdzina ne tikai ar mūsu pašu iepriekšējiem rezultātiem. Lai izmērītu reālo progresu, mums jāsalīdzina tos ar mūsu kaimiņu rādītājiem, kuri ir pakļauti tiem pašiem apstākļiem un risina tās pašas problēmas, kas mēs, piemēram, aizsardzības spēju stiprināšana," sprieda Raudsep.
Saskaņā ar Norstat veikto pētījumu, kas tika veikts oktobra beigās, 64% respondentu pilnībā vai drīzāk piekrīt, ka PVN samazināšana pārtikai radīs reālu cenu kritumu patērētājiem.
"Valdībai vajadzētu izrādīt optimismu kopā ar savu tautu, meklēt ceļus un vienoties ar dažādām pusēm, lai PVN samazināšana pārtikai notiktu," ieteica Raudsep. "Tas ir nepieciešams divu iemeslu dēļ: pirmkārt, lai uzlabotu cilvēku materiālo stāvokli (pārtikas cenas turpina pieaugt, un "nodokļu kalna" likvidācija nepalīdzēs zemu ienākumu iedzīvotājiem), un, otrkārt, lai atdzīvinātu pārtikas sektoru."
Raudsep norādīja uz valdības kritiku, ka tā plāno mainīt statistikas metodoloģiju, lai mākslīgi samazinātu cenu līmeni pārtikā. "Veikalos cenas no tā, protams, nemainīsies. Mēs uz mirkli redzēsim maldinoši zemu pieaugumu vai pat kritumu, bet pēc tam pieaugums turpināsies iepriekšējā tempā," uzskata viņš.
Atstāt komentāru