Aptuveni 13 miljoni darbinieku 21 ES valstī saņem minimālo algu vai mazāk, ziņo Eurostat. Bet kurās valstīs ir visaugstākā minimālās algas saņēmēju daļa, bet kurās - viszemākā?
Kā raksta Euronews, saskaņā ar Eurostat aplēsēm 2022. gadā darbinieku daļa, kas pelna mazāk par 105 procentiem minimālās algas, svārstījās no 2,6 procentiem Čehijā līdz 13 procentiem Bulgārijā.
Tā kā jēdzieni par algām, kas tiek izmantoti minimālās algas noteikšanā un algas aptaujā, atšķiras, Eurostat nosaka slieksni 105 procenti no minimālās algas (5 procentu piemaksa), lai aptuveni novērtētu darbinieku daļu ar minimālo darba samaksu.
Lai gan dati atspoguļo situāciju 2022. gadā, tie tika publicēti tikai 2025. gada beigās, jo Eurostat šādas aplēses publicē reizi četros gados, lai sekotu ilgtermiņa tendencēm un sniegtu skaidrāku ainu par notiekošo.
Darbinieku daļa, kas saņem minimālo algu vai mazāk, ir 10 procenti vai vairāk septiņās ES valstīs. Papildus vadošajai Bulgārijai šajā sarakstā ir Francija (12,7 procenti), Slovēnija (12,6 procenti), Rumānija (10,5 procenti), Grieķija (10,2 procenti), Polija (10,1 procents) un Ungārija (10 procenti).
Otrā galā ir Čehija (2,6 procenti), Portugāle (3,1 procents), Igaunija (3,3 procenti), Nīderlande (3,5 procenti), Malta (3,5 procenti) un Spānija (3,6 procenti), kas demonstrē viszemākos rādītājus — visi zem 4 procentiem.
Latvijā uz minimālās algas dzīvo 5,6% strādājošo. Mazāka daļa šādu cilvēku ir tikai astoņās ES valstīs, starp kurām Igaunija - 3,3%.
