Viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības (ES) izaicinājumiem ir militārā drošība, ziņo LETA ar ausauci uz «Diena».
Galvenā draudu avots ir Krievija, kas, veicot agresīvu karu Ukrainā, īsteno dažādas hibrīdattakas pret Eiropas valstīm. Situāciju saasina ASV prezidenta Donalda Trampa nostāja, kurš uzskata, ka Eiropa vairs nevar paļauties uz ASV attiecībā uz savu drošību un tai jāiegulda daudz vairāk līdzekļu savā drošībā. Tramps kategoriski uzstāj, ka jau tagad visām Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm jāizdod uz militārajiem izdevumiem ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tajā pašā laikā NATO samitā, kas notika šī gada jūnijā, tika apstiprināts ģenerālsekretāra ierosinātais plāns palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 5% IKP līdz 2035. gadam. Vienīgā dalībvalsts, kas pagājušajā vasarā nepiekrita šim plānam, bija Spānija.
Pašlaik prasību par izdevumiem aizsardzībai 2% apmērā no IKP vēl nav izpildījušas septiņas valstis: Horvātija (1,81%), Portugāle (1,55%), Itālija (1,49%), Beļģija (1,30%), Luksemburge (1,29%), Slovēnija (1,29%) un Spānija (1,28%). Visvairāk uz militārajiem izdevumiem iztērē Polija (4,12%), Igaunija (3,43%) un Latvija (3,15%).
Lai gan investīcijas drošībā ir absolūti prioritāras, daudzi starptautiskie analītiķi norāda, ka galvenā ES problēma nav tik daudz nauda, cik novecojusi militārā rūpniecība, kurai trūkst ražošanas jaudu.
Šī gada martā Eiropas Komisija ierosināja ieroču plānu "ReArm Europe", kas paredz nākamajos gados līdz 800 miljardiem eiro papildu izdevumiem aizsardzībai. Šī plāna iniciatīvu mērķis ir nodrošināt, lai Eiropas aizsardzības industrija varētu ražot materiālus nepieciešamajā ātrumā un atbilstošā apjomā, kā arī veicināt ātru militāro spēku un aktīvu izvietošanu visā ES un ārpus tās. Lai piešķirtu šos papildu 800 miljardus eiro, Eiropas Komisija aktivizēja nacionālo izņēmumu no Stabilitātes un izaugsmes pakta, kas ļauj ES valstīm palielināt aizsardzības izdevumus, neņemot vērā tos budžeta deficīta aprēķinā.
Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka dalībvalstu aizsardzības budžeta palielināšana par 1,5% no IKP varētu papildus sastādīt gandrīz 650 miljardus eiro četru gadu laikā. Eiropas Komisija norāda, ka pēdējos gados ES valstis būtiski palielinājušas savus izdevumus aizsardzībai. 2024. gadā kopējie izdevumi sasniegs 343 miljardus eiro, no kuriem 106 miljardi eiro tiks novirzīti investīcijām. Tas ir par 19% vairāk salīdzinājumā ar 2023. gadu un par 37% vairāk salīdzinājumā ar 2021. gadu. Plānots, ka šogad kopējie izdevumi aizsardzībai dalībvalstīs sastādīs aptuveni 381 miljardu eiro.
Atstāt komentāru