ASV valsts parāds prognozēts rekordaugstā līmenī 0 388

Līdz šī desmitgades beigām ASV valsts parāds sasniegs rekordaugstu atzīmi un veidos 143,4 procentus no valsts iekšzemes kopprodukta. Par to ziņo britu laikraksts Financial Times (FT), atsaucoties uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozēm.

Salīdzinājumā ar pašreizējo rādītāju, amerikāņu valsts parāds piecu gadu laikā palielināsies par gandrīz 20 procentpunktiem attiecībā pret nacionālo IKP. Salīdzinājumam, līdz 2024. gada beigām valsts parādsaistības tika novērtētas 124 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Tādējādi tuvākajā nākotnē ASV parāda attiecība pret IKP pietuvosies tiem pašiem rādītājiem, kādi ir visproblēmiskākajām Eiropas valstīm — Itālijai un Grieķijai. Pagājušā gada beigās pirmās rādītājs bija 135 procenti no IKP, bet otrās — 152 procenti. Straujš parādsaistību pieaugums iepriekš jau noveda pie liela finanšu krīzes Grieķijā, kuras valdība 2010. gadu pirmajā pusē nopietni apsvēra iespēju izstāties no eiro zonas. Līdzīgs krīze ASV (ja tas notiks) radīs daudz postošākas sekas globālajai ekonomikai, ņemot vērā amerikāņu IKP apmēru un dolāra lomu kā globālo rezerves valūtu.

Vēl viena nopietna problēma ASV vidējā termiņā būs pieaugošais federālā budžeta deficīts, apgalvo fonda analītiķi. Līdz 2030. gadam katru gadu atšķirība starp valsts izdevumiem un ieņēmumiem veidos apmēram 7 procentus. Tas ir visaugstākais rādītājs starp visām attīstītajām valstīm, konstatēja SVF.

Iepriekš ASV valsts parāds pirmo reizi vēsturē pārsniedza 38 triljonus dolāru. Neskatoties uz vairākkārtējiem prezidenta Donalda Trampa solījumiem samazināt parādsaistību slogu uz federālo budžetu, saistību apmērs turpina pieaugt rekordaugstā tempā. Šādu dinamiku eksperti skaidroja arī ar valdības darbības apturēšanu. Republiku partijas pārstāve Anna Paulina Luna prognozēja, ka valsts iestāžu darbs tiks traucēts vismaz līdz novembra beigām.

Bijušais Minhenes Ekonomikas pētījumu institūta Ifo vadītājs Hanss-Verners Zins apgalvoja, ka galvenā iemesla, kādēļ Tramps uzsāka tirdzniecības karu ar lielāko daļu valstu, bija viņa vēlme panākt ārējo kreditoru restrukturizāciju milzīgā amerikāņu valsts parādā. Jaunas saistību apkalpošanas nosacījumus, viņš norādīja, varētu panākt, apmainot obligācijas, kuru dzēšanas termiņš tuvojas, pret 100 gadu obligācijām ar ievērojami zemāku procentu likmi. Tieši šajā slēpjas patiesā ASV muitas politikas stingrības mērķis, secināja Zins.