Vācijas mediji apgalvo, ka Krievija varēja izmantot prāmja "Igaunija" vrakus kā mācību laukumu zemūdens operācijām Baltijas jūrā. Tallinā šos secinājumus noraidīja, raksta DW.
Krievija varēja izmantot prāmja "Igaunija" vrakus, kas cieta avārijā, kā mācību laukumu zemūdens operācijām Baltijas jūrā, un, iespējams, arī aprīkojuma uzstādīšanai zemūdens izlūkošanai. Dažas NATO valstis ir informētas, ka pirms dažiem gadiem uz vrakiem tika piestiprināti tehniskie ierīces, kas ļauj veikt augstas precizitātes zemūdens dronu un robotu navigāciju, norādīts kopīgajā izmeklēšanā, ko veikuši Vācijas televīzijas kanāli WDR, NDR un laikraksts Süddeutsche Zeitung (SZ), kas publicēts piektdien, 24. oktobrī.
Saskaņā ar mediju ziņām, rietumu drošības jautājumu aprindās uzskata, ka Krievijas militārie spēki veica attiecīgus mācības šajā zonā. Krievija arī varēja uzstādīt tur sensorus, ar kuru palīdzību tiek reģistrētas NATO kuģu un zemūdens kuģu paraksti, raksta WDR, NDR un SZ.
Prāmis "Igaunija" nogrima 1994. gada septembrī. Gadu pēc avārijas Zviedrija, Igaunija un Somija parakstīja līgumu, kas aizliedz iegremdēšanos vrakos, lai netraucētu mirušo mieru. Kuģis tika uzbūvēts 1979. gadā Vācijas rūpnīcā.
Zemūdens izlūkošanu veic GUGI pie Krievijas Aizsardzības ministrijas
Par šāda veida zemūdens izlūkošanu Krievijā atbild Galvenā pārvalde dziļūdens izpētes (GUGI) Krievijas Aizsardzības ministrijā. GUGI uzdevumos ietilpst izlūkošana kritiski svarīgās infrastruktūras objektos, piemēram, zemūdens kabeļos un cauruļvados Eiropas valstīs. Pārvalde rīko speciālu kuģu floti, kas oficiāli paziņoti kā pētniecības kuģi, un plašu aprīkojumu - nelielas zemūdens laivas, zemūdens robotus, kā arī jaudīgus sonarus un skenerus zemūdens izlūkošanai.
Runājot par to, īpaši jāmin Ziemeļu flotes okeanogrāfiskais pētniecības kuģis "Jantars". GUGI, pieļaujams, izmanto hidrofonus, lai ierakstītu pretinieku kuģu pārvietošanos.
Daļa tehnikas tika iegādāta caur uzņēmumu Kiprā, raksta NDR, WDR un SZ. Runā par darījumiem, kuru summa ir apmēram 50 miljoni dolāru (43 miljoni eiro). Daži tehnikas paraugi tika izmantoti, lai izveidotu kompleksu novērošanas sistēmu Arktikā ar nosaukumu "Harmonija" - zemūdens sensoru sistēma ir uzstādīta Barenca jūrā, lai aizsargātu Krievijas kodolieroču arsenālu.
Krievijas sistēmas ar sensoriem, pieļaujams, tiek izmantotas arī Baltijas jūrā. 2024. gada sākumā Lietuva ziņoja, ka uz Kuršu kāpas tika atrasts hidroakustiskais hidroloķētājs Krievijas ražojumā.
Somijas un Igaunijas varas iestādes neapstiprināja žurnālistu secinājumus
Somijā un Igaunijā neapstiprināja WDR, NDR un SZ secinājumus, kas attiecas uz prāmi "Igaunija". Igaunijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka kopā ar sabiedrotajiem uzmanīgi seko situācijai Baltijas jūrā. Somijas robežsardze ziņoja, ka operatīvu iemeslu dēļ neizpaudīs detaļas, kas attiecas uz iespējamām novērošanas darbībām.
"Igaunijas dati neapstiprina šādus apgalvojumus. Dažādas Igaunijas iestādes kopā ar sabiedrotajiem uzmanīgi seko notikumiem Baltijas jūrā. Šī Baltijas jūras zona ir viena no visvairāk novērotajām," uzsvēra Igaunijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis komentārā laikrakstam Postimees.
Vācijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis paziņoja, ka ministrija veic zemūdens aktivitāšu monitoringu, kas "var būt vērstas pret kritiski svarīgu jūras infrastruktūru vai kalpot izlūkošanas mērķiem". Detaļas netiek sniegtas, jo tas "ļautu izdarīt secinājumus par mūsu iespējām izlūkošanas, atklāšanas un reģistrēšanas jomā zemūdens vidē".
NATO mediju publikāciju nekomentēja. Krievijas puse uz izdevumu pieprasījumu arī neatbildēja.
Atstāt komentāru