Beļģija pieprasījusi no ES sadalīt riskus attiecībā uz Krievijas aktīviem 0

Pasaulē
Deutsche Welle
Beļģija pieprasījusi no ES sadalīt riskus attiecībā uz Krievijas aktīviem
Foto: Виталий Вавилкин

Beļģijas premjers de Veveris pirms samita Briselē paziņoja, ka viņa valsts neatbalstīs ES iniciatīvu izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus atbalstam Ukrainai, ja pārējās valstis neuzņemsies riskus.

Beļģija, kur atrodas lielākā daļa Eiropā iesaldēto Krievijas aktīvu, neatbalstīs Eiropas Savienības iniciatīvu izmantot šos līdzekļus atbalstam Ukrainai, ja pārējās dalībvalstis neuzņemsies iespējamos riskus. Attiecīgo paziņojumu valsts premjers Barts de Veveris izteica ceturtdien, 23. oktobrī, ES samitā Briselē.

"Es vēlos pilnīgu riska sadalījumu, jo risks ir liels. <...> Mēs (arī - Red.) vēlamies garantijas, ka, ja būs nepieciešams atgriezt naudu, katra dalībvalsts sniegs savu ieguldījumu," sacīja de Veveris. Viņa vārdiem sakot, vairākās valstīs, izņemot Beļģiju, "atrodas milzīgas summas Krievijas naudas", bet šo valstu pārstāvji "par to klusē". "Ja mēs rīkojamies, tad rīkojamies visi kopā. Tā ir Eiropas solidaritāte," citē izdevums Euractiv de Vevera vārdus.

Politiķis uzsvēra, ka "varēs virzīties tālāk", tikai ja tiks izpildīti šie trīs "pavisam saprātīgie" pieprasījumi. "Ja nē, es darīšu visu, kas manā spēkā - gan Eiropas, gan nacionālā līmenī - politiski un juridiski, lai novērstu šo lēmumu," viņš norādīja.

Beļģijas premjers arī aicināja Eiropas Komisiju sniegt "juridisko pamatojumu" plānam par Krievijas aktīvu izmantošanu. "Tas nav sīkums - pat Otrā pasaules kara laikā iesaldētie aktīvi netika skarti," paziņoja de Veveris. Saistībā ar to politiķis atzīmēja, ka "būtu pārsteigts", ja šodien izdosies vienoties par visu: "Bet brīnumi notikuši arī iepriekš".

De Veveru atbalstīja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz). "Es dalos viņa bažās. Bet viņš ir ieinteresēts kopīgā risinājumā, un tāpēc es izturos no tā, ka šodien mēs varēsim veikt vēl vienu soli uz priekšu," citē vācu politiķa vārdus aģentūra dpa.

Optimistiskāks ir Somijas premjers Petteri Orpo. "Mums ir risinājums, kas juridiski ir ilgtspējīgs un ņem vērā Beļģijas intereses," viņš teica ierodoties samitā. Somijas politiķa optimismu dalīja arī Eiropadomes priekšsēdētājs Antonio Košta: "Šodien <...> mēs pieņemsim politisko lēmumu par Ukrainas finanšu vajadzību nodrošināšanu 2026. un 2027. gadam, tostarp līdzekļus militārās tehnikas iegādei."

BB.LV redakcija
0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASI VĒL