
Mežu ciršana Igaunijā putnu ligzdošanas laikā šogad nodarījusi dabai milzīgu kaitējumu. Pēc Vides departamenta veikto pārbaudes aplēsēm, ciršanas rezultātā ligzdošanas periodā šogad gāja bojā ne mazāk kā 120 000 vēl neizlidotu putnu mazuļu, ziņo LETA.
No 15. aprīļa līdz 30. jūnijam Vides departaments pārbaudīja klusuma režīma ievērošanu 2667 meža ciršanas atļaujās. Aktīva mežizstrāde tika fiksēta 152 no tām, tas ir, 5,7% gadījumu. Ja šo proporciju attiecina uz visām Igaunijā izsniegtajām atļaujām, var pieņemt, ka ligzdošanas laikā katrā atsevišķā brīdī ciršana notika vairāk nekā tūkstoš vietās.
Fiksēto ciršanas gadījumu analīze parādīja, ka 48,7% no tiem notika mežos ar augstu putnu blīvumu, bet 51,3% — stādījumos ar vidēju vai zemu putnu blīvumu.
Vidēji vietās ar augstu putnu blīvumu tika iznīcinātas sešas ligzdas uz hektāru, bet pārējās — trīs. Pēc aplēsēm katrā iznīcinātajā ligzdā bija pieci vēl nespējīgi lidot mazuļi vai olas. Pamatojoties uz šiem datiem, var secināt, ka ciršanas laikā ligzdošanas periodā gāja bojā ne mazāk kā 120 000 putnu mazuļu.
«Katrs ciršanas gadījums ligzdošanas laikā nozīmē konkrēta perējuma iznīcināšanu. Runājam par simtiem tūkstošu dzīvību, kas jau ir sākušās, bet nav paspējušas izlidot,» sacīja Igaunijas ornitoloģijas biedrības vadītājs Kaarel Vühandu.
Ornitologuprāt, šie rezultāti apstiprina, ka spēkā esošais klusuma režīma likumdošana un tā piemērošanas metodes nesniedz reālu aizsardzību mežos ligzdojošajiem putniem. Neskatoties uz neētiskumu ciršanai ligzdošanas laikā un Vides departamenta pārbaudēm, ievērojama daļa mežizstrādes notiek tieši tad, kad daba cieš neatgriezenisku kaitējumu. Saskaņā ar aptaujām 93% Igaunijas iedzīvotāju atbalsta ciršanas pārtraukšanu ligzdošanas periodā.
Igaunijas ornitoloģijas biedrība aicina valdību un Klimata ministriju noteikt obligātu klusuma režīmu visos saimnieciskajos mežos no 15. aprīļa līdz 15. jūlijam un aizsargājamās dabas teritorijās no 15. marta līdz 31. augustam.
«Klusuma režīma pārkāpšanas cena — nav abstrakts jēdziens. Tas ir ikgadējais desmitiem tūkstošu dzīvību zudums, ko varētu novērst ar vienu politisku lēmumu,» uzsvēra Igaunijas ornitoloģijas biedrības vadītājs Kaarel Vühandu.
Atstāt komentāru