Bijušais Lietuvas premjerministrs atteicās nosaukt valstis, uz kurām varētu uzbrukt Kremlis.
Andrjus Kubilius — konservatīvs Lietuvas politiķis. Viņš bija valsts premjerministrs no 1999. līdz 2000. gadam un no 2008. līdz 2012. gadam, kā arī ilgu laiku bija Seima deputāts un pārstāvēja Lietuvu Eiropas Parlamentā. Šobrīd viņš ieņem ES komisāra amatu aizsardzības un kosmosa jautājumos, un šī amata dēļ viņam ir jāņem vērā Krievijas draudi par iespējamo karu ar NATO valstīm Eiropas teritorijā. Interviju ar viņu publicē Current Time.
— Nesen Polijas mediji citēja jūsu paziņojumu par to, ka jums ir informācija, ka Krievija apspriež uzbrukumu vienai no NATO valstīm. Vai jūs varētu pastāstīt par to sīkāk?
— Es pats citēju medijus. Pirms tam viņi maijā vai jūnijā 2025. gadā ziņoja, ka Vācijas izlūkdienests, precīzāk, šīs izlūkdienesta vadītājs, publiski paziņoja par pierādījumu esamību, ka Kremļa apspriež militārās agresijas iespējas vai tā saukto "pārbaudi" NATO 5. pantā kaut kur blakus Krievijai esošajās reģionos.
Es uzticos izlūkdienestiem, īpaši Vācijas. Bet vai Krievija nolems kaut ko darīt vai nē — pagaidām mēs nevaram teikt. Jebkurā gadījumā mums ir jāņem vērā šie ziņojumi un jāsagatavojas aizsardzībai. Tas ir mūsu darba kārtība, aizsardzības spējām līdz 2030. gadam. Jo, kā ziņo izlūkdienesti, Krievija varētu būt gatava "pārbaudīt" mūs līdz 2030. gadam.
— Bet jums pagaidām nav nekādu sīkāku detaļu, kuras valstis, kādā veidā un tā tālāk varētu uzbrukt Krievija?
— Sīkāku informāciju nav. Man bija svarīgi redzēt, vai būs kādas atšķirības Vācijas izlūkdienestu ziņojumos. Pagājušajā gadā Vācijas izlūkdienests pirmais sāka publiski paziņot, ka Krievija varētu būt gatava "pārbaudīt" mūs nākamo trīs vai piecu gadu laikā. Un maijā-jūnijā šogad tas pats Vācijas izlūkdienests sniedza papildu argumentus, kas apstiprina, ka viņiem ir šādi pierādījumi. Tātad tas nav tikai prognoze, bet pierādījumi tam, ka Kremlis plāno kaut ko darīt vai apspriež šādus plānus. Tātad tas ir nopietns paziņojums.
— Mēs bieži dzirdam, ka rietumvalstīm un NATO ir jāatbild uz Krievijas provokatīvajām darbībām. Jo vienīgā valoda, ko Kremļa saprot, ir spēka valoda. Vai jūs uzskatāt, ka Eiropas atbildes uz situāciju ar droniem Polijā un notikumiem Baltijas jūrā bija līdzvērtīgas?
— Pirmkārt, mums ir jābūt gataviem aizsargāties pret šādām provokācijām. Un dažas no šīm provokācijām parādīja, ka mums trūkst iespēju aizsardzībai pret bezpilota lidaparātiem. Mums nav atbilstošu atklāšanas sistēmu. Latvija šajā ziņā ir līderis jaunu iespēju radīšanā.
Mums arī trūkst iespēju iznīcināt bezpilota lidaparātus, pat ja mēs tos atklājam. Tas ir pirmais.
Otrkārt, mums noteikti ir jāizskata daudz detalizētāk, kā mēs varam politiski atbildēt uz šīm provokācijām. Nav pietiekami vienkārši paziņot par mūsu bažām vai dziļām raizēm, kā mēs dažreiz darām. Es redzu, ka diskusijas virzās uz priekšu — lai demonstrētu spēcīgākas atbildes uz jebkurām Krievijas provokācijām.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments pieņēma ļoti svarīgu rezolūciju ar ļoti stingriem formulējumiem par šo jautājumu. Esmu gatavs strādāt ar Eiropas Parlamentu, meklējot jaunas idejas un jaunas iespējas. Viens no atbildēm uz jebkuru provokāciju, un es to visu laiku atkārtoju, ir vēl lielāka atbalsta sniegšana Ukrainai. Militārais atbalsts, tostarp iespēju nodrošināšana Kijivai veikt dziļus uzbrukumus Krievijai.
— Ņemot vērā, ka jūs labi pazīstat situāciju Baltijā, iespējams, jūs varat teikt konkrētāk: kādi soļi, jūsuprāt, ir jāveic Baltijas reģionā, piemēram, tuvā gada laikā? Soļi, kas ir kritiski svarīgi.
— Baltijas reģiona valstis kopā ar Poliju ir līderi, kas aktualizē šo jautājumu un jau ir sākušas veidot tā saucamo Baltijas aizsardzības līniju. Tagad to sauc par "Austrumu sargu" (nostiprinājumu tīkls uz robežas ar Krieviju — red.). Tas ir reāls darbs, lai izveidotu galvenokārt to, ko sauc par "zemes sienu" — visdažādākās pretmobilitātes vai kontrmobilitātes pasākumus. Pretgaisa aizsardzības tranšejas, "drakona zobi" un tā tālāk.
<iframe width="446" height="793" src="https://www.youtube.com/embed/4gs8zuTfwxI" title="Eiropas komisārs Andrjus Kubilius: Krievija 2025. gadā iztērēs militāriem mērķiem vairāk naudas nekā visa ES" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
