Neskatoties uz paziņojumiem par vienotību, militārā un finanšu palīdzība Ukrainai no Rietumiem ievērojami samazinās, raksta Šveices izdevums Neue Zürcher Zeitung.
Saskaņā ar avīzes datiem tuvojas ceturtā kara ziema, taču ieroču un līdzekļu piegādes apjoms samazinās. ASV — lielākais Ukrainas donors — kopš Donalda Trampa stāšanās amatā nav piešķīris jaunus līdzekļus ieroču piegādēm. Eiropa daļēji kompensēja trūkumu pirmajā gada pusē, tomēr kopš vasaras atbalsta temps atkal strauji kritās.
Eiropas saistību apjoms samazinājās par 57% — no 3,8 miljardiem eiro līdz 1,9 miljardiem eiro mēnesī. Kopumā ikmēneša militārās palīdzības apjoms no visām donorvalstīm samazinājās par aptuveni 40%, citē izdevums iepriekš publicētos Kīles institūta secinājumus.
Izdevums norāda, ka Eiropa joprojām nespēj ražot pietiekamos daudzumos daudzus ieroču veidus — īpaši reaktīvās raķešu sistēmas, artilērijas munīciju un gaisa aizsardzības sistēmas.
NATO iniciatīva PURL, kas izveidota, lai iegādātos amerikāņu ieročus Ukrainai, gaidīto efektu nav devusi: piegādes, tieši otrādi, ir samazinājušās.
Dāsnākas par citām paliek ziemeļu valstis — Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Latvija, Vācija, Nīderlande, Beļģija un Kanāda jau iegādājušās no ASV ieročus par 1,9 miljardiem eiro. Dienvideiropa, savukārt, saglabā atturību. Francija, Spānija un Itālija ierobežojas ar nelieliem palīdzības pakotnēm un iekšējiem projektiem.
Atstāt komentāru