«Lielbritānijā ar to ir labāk nekā Krievijā!» Goda skolotāja Krievijā pastāstīja par propagandu 0 79

Sociālajos tīklos tika dalīts ar video, kuros uzstājās goda skolotāja Krievijā Tamara Eidelman. Vienā no šādiem video viņa pastāstīja, ka izglītībā Lielbritānijā attiecībā uz propagandas atšķiršanu lietas ir daudz labākas nekā Krievijā.

@mrs_tiina 17.10.2025 #propaganda #эйдельман #таллинн #criticalthinking ♬ original sound - 𝙸🤎𝚃𝚒𝚗𝚊 Serova

"Krievijā, vismaz vēstures mācīšanā, viss ir vērsts uz faktiem. Kulikova kauja notika tad, bu-bu-bu. Iemācies un atkārto! Tālāk doma netiek attīstīta. Bet angļiem ar to ir pavisam izcili: avotu analīze un tā tālāk. Viens no viņu mācīšanas mērķiem ir atklāt propagandu tekstos. Vienkārši izcili! Lai gan tas nav simtprocentīgi, bet viņiem ir labāks imunitātes līmenis pret to nekā citiem. Kritiskā domāšana ir ļoti svarīga. Bet es arvien vairāk domāju par vērtībām: tas ir labi, bet tas ir slikti. Piemēram, nogalināt ir slikti..." - paziņoja viņa.

Tamara Natānova Eidelman ir vēsturniece, rakstniece, pedagogs un populāra YouTube kanāla autore ar vairāk nekā 1 miljonu abonentu. "Iepriekš Eidelman uzstājās ar lielu lekciju YouTube par tēmu 'Gorbachevs - labākais padomju valdnieks!'"

ChatGPT said:«Lai cik arī nebūtu mainījusies mana attieksme pret Mihailu Sergejeviču (un tā, ak, kā gan tā ir mainījusies!), es vienmēr atcerēšos 1985. gada pavasari — pavasari visās šī vārda nozīmēs. Beidzās garā ziema, kad valdīja novecojuši vecīši, kas izmisīgi turējās pie savas ideoloģijas un privilēģijām; beidzās svinīgo bēru virkne, kas nevienam neraisīja patiesas skumjas, un šķita, ka režīma trūdēšana būs mūžīga,» — stāstīja Krievijas Nopelniem bagātā skolotāja Tamāra Eidelmane.

«Lūk, stunda, par kuru es vienmēr būšu pateicīga Gorbačovam — viņš man parādīja, ka nekas nav mūžīgs un ka vēsture var būt pilnīgi neparedzama. Šodien, kad man jautā, kas notiks tālāk ar mūsu valsti (aizmirstot, ka vēsturnieki nodarbojas ar pagātni, nevis nākotni), es vienmēr atbildu: 1985. gada martā neviens pat nevarēja iedomāties, ka aprīlī sāksies pārbūve. Ļoti labi atceros tolaik savu sajūtu: nekas nekad nemainīsies. Viens ģenerālsekretārs nomainīs citu, es nekad netikšu ārzemēs, impērija ir nesatricināma, Maskavā “principā viss ir”, tikai “atsevišķos veikalos trūkst atsevišķas desas”. (Kas saprata šo pēdējo joku — tiem jau smiltis birst.) Un pēkšņi viss mainās,» — viņa paskaidroja.