Igaunijas premjers Mihals: Putins pieņēmis Eiropas pieklājību kā vājumu 0 106

Provokācijas NATO valstu gaisa telpā ir novedušas pie Ziemeļatlantijas alianses saliedēšanās un nav vājinājušas Eiropas gatavību palīdzēt Ukrainai, intervijā DW paziņoja Igaunijas premjers Kristens Mihals.

DW: Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kas faktiski aicina ES valstis uz apņēmīgāku reaģēšanu uz provokācijām Eiropas gaisa telpā. Kāda ir jūsu reakcija uz Eiropas Parlamenta paziņojumu?

Kristens Mihals: Es uzskatu, ka tas ir atbalsts Baltijas valstīm, Polijai, visām Eiropas un NATO valstīm. Es teiktu, ka NATO mums darbojas ļoti labi. Eiropas Parlaments un visi sabiedrotie mūs atbalsta. Un tas ir iespaidīgi. Mēs jūtam, ka mūs atbalsta.

- Vai jūtat pietiekamu atbalstu no Briseles?

• Ne tikai no Briseles, jo, tiklīdz mēs vērsāmies pie NATO līguma ceturtās pants, mūs atbalstīja visi, sākot no Baltijas valstīm, Ziemeļeiropas un beidzot ar prezidentu Trampu, kurš pēc tam vairākkārt paziņoja, ka, ja nepieciešams, ASV aizsargās Poliju un Baltijas valstis. Signāli bija spēcīgi. Jā, mēs jūtam, ka NATO darbojas, un mūsu sabiedrotie mūs atbalsta.

- Vai esat pārliecināts, ka piloti, kas nodarbojas ar gaisa patrulēšanu, ir saņēmuši visus nepieciešamos atļaujas, visas juridiskās pilnvaras, piemēram, lai notriektu vienu no lidmašīnām, kas iekļūst NATO gaisa telpā, ja pastāv aizdomas, ka Igaunijas iedzīvotājiem draud briesmas?

• Es uzticos NATO procedūrām. Katru reizi ir noteikts lēmums un noteikta novērtējums par to, kādi ir to, kas pārkāpj mūsu gaisa telpu, nodomi. Kur viņi lido, kā viņi ir apbruņoti un tā tālāk. Tāpēc katru reizi mūsu pilotiem un visiem NATO ir jānovērtē tas. Tāpēc es teiktu, ka viss ir kārtībā, viss darbojas.

- Bet daži no jūsu pilsoņiem teica, ka šīs lidmašīnas jānotriec. Pat daži valdībā pieļāva, ka, ja tas atkārtosies, iespējams, lidmašīnas būs jānotriec. Protams, pašai Igaunijai nav iespēju to izdarīt, tā ir atkarīga no NATO gaisa telpas aizsardzības. Kā jūs domājat, vai jūsu iedzīvotāji vēlētos, lai lidmašīna, kas iekļuvusi gaisa telpā un uzdrošinājusies lidot virs Igaunijas teritorijas vairāk nekā desmit minūtes, tiktu notriekta?

• Problēma joprojām ir Putins un Krievija, kas sūta bezpilota lidaparātus Polijas gaisa telpā, uzbrūk Ukrainai un arī pārkāpj mūsu gaisa telpu. Par katru pārkāpuma gadījumu tiks veikta novērtējums. Kā mēs redzējām Polijā, bezpilota lidaparāti tika notriekta. Vai mums vajadzētu notriekt šīs lidmašīnas? To jānovērtē NATO vadībai.

- Iespējams, tagad runa ir par nopietnāku eskalāciju nekā iepriekš. NATO arī iepriekš vairākkārt pacēla lidmašīnas trauksmes gadījumā. Šoreiz Krievijas piloti acīmredzot zināja, ka viņi atrodas Igaunijas gaisa telpā. Un tas nebija nejaušība. Izskatās, ka Krievija cenšas izprovocēt Igauniju.

• Jā, jūsu novērtējums ir pareizs: viņi zināja, ka viņiem jāatstāj mūsu gaisa telpa, un joprojām tur atradās. Tas ir vai nu neparasta Krievijas nolaidība, vai ļaunprātīga rīcība, jo krievi pārkāpj Eiropas valstu gaisa robežas. Un viņiem ir tikai viens vēstījums mums un mūsu sabiedrībai - nedodiet neko Ukrainai, padomājiet par drošību uz savām robežām. Tas izskatās kā spēle, ko ar mums spēlē Putins.

- Domājat, ka tas darbojas? Es domāju, ka atbalsts Ukrainai nav samazinājies, vismaz Baltijas valstu un frontes valstu vidū. Vai tas kaut kā ir ietekmējis sabiedrisko viedokli? Dānijā pēc bezpilota lidaparātu parādīšanās šī tēma aizņēma visu sabiedrību.

• Tas var darboties ziņās 5 vai 15 minūtes. Bet mums jāredz būtība. Un tā ir tāda, ka mēs esam spēcīgi, un mēs esam apņēmības pilni. Mēs saprotam, ka problēma ir Krievijā, nevis kādā citā valstī. Mums ir jākoncentrējas tieši uz to, lai izvestu Krievijas karaspēku no Ukrainas, izsist naudu no rokām tiem, kas palīdz Krievijai turpināt karu.

"Krievijas ēnu flote" pārvietojas pa Baltiju. Ieņēmumi, ko tie gūst, nodrošina nedaudz mazāk nekā pusi Krievijas militārā budžeta. Tas ir svaigs naudas avots, kas nonāk pie Putina, lai turpinātu karu pret NATO, Eiropu un Ukrainu. Neviens nevar vadīt karu bez naudas. Ja atņemsiet naudu Putinam, viņš nevarēs vadīt karu.

Uz Krieviju jāizdara spiediens tur, kur tas viņai tiešām sāp. Man tas joprojām ir oksimorons: kāpēc Eiropa pērk dažādus produktus, izejvielas, energoresursus no Krievijas, bet tajā pašā laikā vāc naudu, lai atbalstītu Ukrainu tās cīņā pret Krieviju? Turklāt ir jānodrošina spēcīgs transatlantiskais alianses - ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Ja spiediens virzīsies šajā virzienā, Krievija, visticamāk, agri vai vēlu būs spiesta atkāpties.

- Bet kā ar Igaunijas pašu plāniem? Jūs iztērējat ievērojamu daļu no sava IKP, milzīgu daļu no sava IKP aizsardzībai. Bet tagad jums ir tikai sauszemes gaisa aizsardzība. Vai apsverat iespēju mainīt šo attiecību?

• Mēs attīstām mūsu spējas saskaņā ar NATO aizsardzības plāniem. Nākamgad mūsu ieguldījumi aizsardzībā būs 5% no mūsu IKP. Es teiktu, ka tas, iespējams, ir vissarežģītākais lēmums, ko valstij jāpieņem. Jo, lai gan visi saprot šī soļa nepieciešamību, tam ir jāpaaugstina nodokļi un jāsamazina izdevumi valsts sektorā. Un, godīgi sakot, šie pasākumi nav ļoti populāri.

Visi, iespējams, saprot, ka tas ir ļoti sarežģīti, bet tā ir cena. Visi vēlas dzīvot mierā. Visi vēlas, lai viņu bērni dzīvotu mierā, lai robežas būtu stipras. Tāpēc ir jāiegulda aizsardzībā, bet lidmašīnas un viss pārējais ir atkarīgs no militārā novērtējuma un NATO aizsardzības plāniem.

- Baltijas valstis un Polija gadiem ilgi runājušas par nepieciešamību palielināt aizsardzības spējas. Vai jūs neuztrauc, ka Krievijas militārā industrija ir apsteigusi Eiropu?

• Krievija ir liela valsts un priekšā attiecībā uz skaitu, bet ne augsto tehnoloģiju jomās. Mēs palīdzam Ukrainai, Ukraina palīdz Eiropai, jo noteiktos brīžos mēs iegūsim piekļuvi viņu intelektuālajai īpašumam un pieredzei, lai pretotos Krievijai, ja tas būs nepieciešams. Mēs neesam atpalikuši ne zināšanās, ne, iespējams, tehnoloģiskajā ziņā, un īpaši ekonomiskajā potenciālā, jo Eiropa ir daudz lielāka par Krieviju.

Pēc kvantitatīvajiem rādītājiem Krievija, iespējams, ražo tagad daudz vairāk nekā mēs. Bet es teiktu, ka pēc trim, pieciem, septiņiem gadiem Eiropai būs aizsardzības potenciāls. Eiropa bija miermīlīgs projekts, bez ieročiem, bet tagad miera labad tai būs ieroči.

- Pēdējais jautājums. Tā kā mēs esam Vācijas sabiedriskā mediju kompānija, mēs vēlētos zināt, kā jūs reaģējāt uz bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumiem pēdējās dienās? Viņas apsūdzības Baltijas valstīm, ka tās iebilda pret sarunām ar Vladimiru Putinu?

• Nu, Eiropā uzskatīja, ka ar Putinu jābūt pieklājīgiem. To Krievija uztvēra kā Eiropas vājumu. Kad jūs zvanāt, lūdzat kaut ko no Krievijas, tur domā: "Labi, viņi ir vāji. Mēs spiedīsim vēl vairāk." Vienīgais, kas palīdz pret Krieviju - ir apņēmība, stingra pozīcija, izturība un vienotība. Tāpēc es teiktu, ka katrs var rakstīt savus memuārus, bet šeit Merkeles vārdi neatrod īpašu atsaucību.