«Miera samits» par Gazas jautājumu: par ko izdevās vienoties 0 243

Ēģiptes Šarm eš Šeihā pirmdien, 13. oktobrī, notika starptautisks "miera samits", kurā piedalījās vairāk nekā 20 pasaules līderi. Tajā tika parakstīta deklarācija par uguns pārtraukšanu Gazas sektorā.

Starptautiskie starpnieki - Ēģipte, Katara, Turcija un ASV - parakstīja dokumentu, kas oficiāli nostiprināja vienošanos starp Izraēlu un palestīniešu radikālo islāmistu kustību «Hamās». Četras valstis paziņoja par piekrišanu būt par garantēm vienošanās, kas paredzēta, lai izbeigtu karu Gazā.

ASV prezidents Donalds Tramps sacīja, ka deklarācijā ir noteikti "noteikumi un nosacījumi" par turpmākajiem soļiem ceļā uz akūtas konflikta fāzes beigām, kas sākās pirms diviem gadiem. Amerikas līderis 13. oktobri nosauca par "neticamu dienu visai pasaulei un Tuvajiem Austrumiem".

Ilgtermiņa Gazas atjaunošanas koncepcijas impulss

Ēģiptes prezidents Abdels Fatahs as Sisī aicināja uz risinājumu, balstoties uz "divu valstu" koncepciju. Samitam vajadzēja dot impulsu ilgtermiņa koncepcijas izstrādei par pārvaldību un atjaunošanu iznīcinātajā palestīniešu teritorijā, ziņoja aģentūra AP.

Pēc viņa teiktā, Trampa plāns paredz palestīniešu valsts izveidi, taču tikai pēc ilga pārejas perioda Gazas sektorā un reformu procesa Palestīnas autonomijā. Tajā pašā laikā pats Baltā nama vadītājs neminēja risinājumu, kas balstīts uz divām valstīm. Izraēlas premjerministrs Binyamins Netanjahu iebilst pret šādu pieeju.

«Hamās» un Benjamins Netanjahu parakstīšanā nepiedalījās.

Pati grupējums «Hamās» nepiedalījās vienošanās parakstīšanā. Pasākumā bija klāt tikai starpnieki, kā arī amerikāņu un izraēliešu amatpersonas. Netanjahu sanāksmē arī nebija. Saskaņā ar AP informāciju Turcija izteica "diplomātisku iniciatīvu" par viņa neierašanos.

Trampa miera plāna galvenie posmi

Pirmajā posmā Izraēlas spēki iznāca no vairākiem Gazas sektora rajoniem, ļaujot simtiem tūkstošu palestīniešu atgriezties savās mājās, kuras viņi iepriekš bija spiesti pamest. Humanitārās organizācijas gatavojas piegādāt reģionā lielus apjomus palīdzības, kas tur nav nonākusi vairākus mēnešus.

Nākamajā posmā būs jārisina «Hamās» demilitarizācijas jautājumi, jāsagatavo pēckara valdība Gazai un jānosaka Izraēlas spēku izvešanas apjomi. Trampa plāns arī paredz, ka reģionālie un starptautiskie partneri strādās pie jauno palestīniešu drošības spēku izveides.

Līdzekļu vākšana Gazas rekonstrukcijai

Ēģiptes ārlietu ministra Badrs Abdels Atī norādīja, ka starptautisko spēku izvietošanai nepieciešama ANO Drošības padomes rezolūcija. Vēl viena svarīga problēma ir līdzekļu vākšana Gazas atjaunošanai. Saskaņā ar Pasaules bankas un Ēģiptes aplēsēm, šiem mērķiem būs nepieciešami 53 miljardi dolāru (46 miljardi eiro). Ēģipte plāno novembrī rīkot konferenci par rekonstrukcijas jautājumiem.

Visi 20 dzīvie gūstekņi atgriezās Izraēlā

Visi 20 dzīvie gūstekņi, kurus izveda uz Gazas sektoru 2023. gada 7. oktobrī, atgriezās mājās 13. oktobra dienā. Viņi pavadīja 737 dienas «Hamās» teroristu gūstā. Pirmās mirstīgās atliekas - kopumā runa ir par 28 bojāgājušiem gūstekņiem - jau ir sākušas atgriezties Izraēlā. Iepriekš palestīniešu teroristiskās kustības pārstāvji brīdināja, ka dažu gūstekņu atliekas atrodas zem gruvešiem, un to meklēšanai un atgriešanai Izraēlā būs nepieciešams vairāk laika.

Izraēlas varas iestādes strādā pie aptuveni 1968 palestīniešu ieslodzīto atbrīvošanas. Grupa palestīniešu, kas tika atbrīvota no cietuma "Ofer", ieradās Ramallahā centrālajā Jordānas upes krastā, ziņoja arābu televīzijas kanāls Al Jazeera. Vēl viena bijušo ieslodzīto grupa atrodas Gazas sektorā. Viņi tika nogādāti 38 autobusus, precizēja britu laikraksts The Guardian.

EK vadītāja: Vienošanās - vēsturisks pagrieziena punkts

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena paziņoja, ka izraēliešu gūstekņu atgriešana ir brīdis atvieglojumam visai pasaulei. "Eiropa pilnībā atbalsta miera plānu, ko izstrādājuši ASV, Katara, Ēģipte un Turcija. Galīgā vienošanās šodien Šarm eš Šeihā, kas izbeidz karu, kļūs par vēsturisku pagrieziena punktu," teikts viņas paziņojumā.

Samitā piedalījās vairāk nekā 20 pasaules līderi

Kopumā samitā piedalījās vairāk nekā 20 pasaules līderi. To vidū ir Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Starmers, kā arī Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Pēdējais izteica bažas par Izraēlas pieeju kara vadīšanai un tās plāniem militāri ieņemt Gazu, ziņoja AP.

Starmers, kurš arī piedalījās sanāksmē, paziņoja, ka piešķirs 20 miljonus sterliņu mārciņu (23 miljonus eiro) reģiona ūdens un sanitāro pakalpojumu nodrošināšanai, un piebilda, ka Londona rīkos trīs dienu konferenci par Gazas atjaunošanu un rekonstrukciju.

«Hamās» uzbrukums Izraēlai

«Hamās» uzbrukums Izraēlai, kas 7. oktobrī 2023. gadā tika atzīts par teroristisku organizāciju ES un ASV, kļuva par izsistīšanas punktu Tuvajos Austrumos. Tajā laikā kaujinieki veica raķešu uzbrukumu Izraēlai, iebruka tās teritorijā un veica vismasveidīgāko iznīcināšanu miera iedzīvotājiem mūsdienu Izraēlas valsts vēsturē, nogalinot apmēram 1200 cilvēku. Viņi arī sagūstīja apmēram 250 gūstekņu un izveda tos uz Gazas sektoru. Vēlāk daļa gūstekņu tika apmainīta vai atbrīvota, daļa gāja bojā.

Izraēla atbildēja, pasludinot karu «Hamās». Zemes operācijas un bombardēšanas laikā Gazas sektorā gāja bojā vairāk nekā 67 tūkstoši palestīniešu, vēl vairāk nekā 169 tūkstoši tika ievainoti, apgalvo «Hamās» kontrolētā veselības ministrija. Tajā pašā laikā nav norādīts, kā tieši tiek sastādīta šī statistika. Piemēram, nav skaidrs, cik starp bojāgājušajiem ir islāmistu kaujinieku, kā arī vai tajā ir iekļautas palestīniešu nāves, kas notikušas slimnīcās, no dabiskām cēloņiem.