Ne tikai Āzijā un Āfrikā, bet pat Eiropā un ASV demokrātija zaudē pozīcijas, atdodot tās populistiem ar autokrātisku noslieci.
Pasaule piedzīvo nebijušu demokrātijas krīzi. Demokrātiskās institūcijas Eiropā un ASV nedarbojas, bet attīstības valstīs sabiedrības sāk šaubīties, vai demokrātijas veidošana ir pareizais ceļš. Par to savā autoru rakstā The Guardian raksta starptautiskās politikas komentētājs Saimons Tisdals.
"Visā Eiropā, Apvienotajā Karalistē un ASV neuzticība un aizvainojumi katru dienu padziļina politisko disfunkciju un sociālās nesaskaņas. Pārliecība, ka demokrātija ir labākā valdīšanas forma mūsdienu pasaulē, samazinās, īpaši jaunatnes vidū. Tikmēr publiskais telpa kļūst arvien rupjāka un vardarbīgāka," - raksta viņš.
Tisdals min Franciju kā piemēru ar tās pastāvīgo politisko krīzi, jo sabiedrība ir strauji polarizēta starp kreisajiem un labējiem. Tomēr Francija nav vienīgā šādā. Visā Eiropā - no Lielbritānijas līdz Čehijai - pieaug ultralabējo un populistu spēku popularitāte, ņemot vērā uzticības zudumu mērenajiem politiķiem.
"Šis neglītais tieksme uz ekstrēmām ir neuzticības balsojums pašai demokrātiskajai sistēmai," - raksta komentētājs un piebilst, ka pat ASV, kas iepriekš tika uzskatītas par demokrātijas paraugu, Donalds Tramps arvien vairāk atgādina diktatoru, nevis demokrātisku prezidentu.
Uzticību pašai demokrātijas idejai zaudē arī tautas ārpus bagātā Rietumu. No Marokas līdz Bangladešai, no Indonēzijas līdz Kenijai cilvēki ir noguruši no nabadzības, korupcijas un reālu alternatīvu trūkuma esošajai varai.
"Tas ir fundamentāls izaicinājums, ar kuru saskaras ikviens: demokrātija nedarbojas, vai arī tā darbojas tik slikti, ka riskē tikt noraidīta," - raksta Tisdals.
Komentētājs ir pārliecināts, ka pašreiz pasaulē norisinās globāla cīņa par to, vai demokrātija kā ideoloģija saglabāsies, vai pasaule atkal atgriezīsies autokrātiju ēras. Pagaidām šī cīņa norisinās ar mainīgu panākumu: Gruzijā demokrātija ir zaudējusi, Moldovā - noturējusies.
Tisdala uzskata, ka "kritiskais ticības zudums demokrātiskajām sistēmām" ir izskaidrojams ar to, ka demokrātija ir pārtraukusi nodrošināt pastāvīgu taustāmu progresu dzīves kvalitātē. Īpaši Rietumos. Vietā, lai cerētu uz labāku nākotni, cilvēki saskaras ar inflāciju, grūtībām darba meklēšanā, pieaugošu bagātības nevienlīdzību un masveida migrāciju.
Visu šo var apvienot kopējā, dziļā un visaptverošā zaudējuma sajūtā, ar kuru dzīvo cilvēki demokrātiskajās valstīs. Un tieši šis, pēc Tisdala domām, izskaidro populistu pieaugumu, kuri sola atgriezt "vecos labos laikus".
Atstāt komentāru