«Radikālisms ir starptautisks ļaunums»: «arābu» skatījums uz pasaules notikumiem 0 270

Viņš ir pārliecināts, ka mierīga līdzāspastāvēšana starp cilvēkiem ar atšķirīgiem uzskatiem, kultūras izcelsmi un reliģisko pārliecību ir gan iespējama, gan nepieciešama. Rīgā Alšarīfa kungs tikās ar vadošajiem politiķiem, diplomātiem un žurnālistiem.

- Jūs regulāri piedalāties starptautiskās konferencēs un universitāšu diskusijās visā pasaulē. Kāds ir Jūsu mērķis, ko Jūs vēlētos sasniegt?

— Lai būtu skaidrs jau no paša sākuma: esmu dzimis Saūda Arābijā, ļoti konservatīvā musulmaņu ģimenē. Gan mājās, gan skolā es redzēju tikai vienu: naidu pret ebrejiem un Izraēlu. Bet vēlāk, studējot Francijā, es nonācu tiei ebreju ģimenē. Neviens tur man neuzspieda savus uzskatus vai naratīvus: es vienkārši dzīvoju, novēroju, uztvēru un vērtēju. Es sapratu, ka cilvēku audzināšana naidā nebeigsies labi.

Visu, pie kā esmu nonācis, esmu nonācis pats. Un es vēlos, lai pasaule dzirdētu manu balsi, kā arī to arābu balsis, kuri patiesi vēlas mieru un labklājību. To, kuri tic, ka dažādu reliģiju cilvēki, tostarp trīs Ābrahāma reliģijas — kristietības, islāma un jūdaisma — var un viņiem vajadzētu dzīvot mierā. Mani ceļojumi pa Eiropu, tostarp uz Latviju, ir sava veida cerības vizīte. Es vēlos, lai pasaule dzirdētu: ne visi musulmaņi ir kristiešu, Izraēlas un ebreju ienaidnieki. Es uzskatu par savu misiju to nodot pasaulei.

— Tātad, kāds ir Jūsu "arābu skatījums" uz notikumiem, kas pašlaik piesaista pasaules uzmanību? Atšķirībā no Eiropas valstīm, arābu pasaulē nav notikušas nekādas propalestīniešu demonstrācijas. Turklāt neviena no Izraēlas kaimiņvalstīm (Ēģipte, Jordānija) nav ielaidusi civiliedzīvotājus Gazā, pat uz īsu militāro darbību periodu. Kā to var izskaidrot?

— Eiropieši, īpaši jaunieši, uztver notikumus mūsu reģionā emocionāli, neņemot vērā faktus. Turklāt lielākā daļa balstās uz nepārbaudītu informāciju, galvenokārt no sociālajiem medijiem. Arābu valstis atrodas daudz tuvāk notikumu epicentram, tāpēc tās situāciju izvērtē racionāli un vadās pēc faktiem. Mūsu reģions joprojām spilgti atceras "Melno septembri" 20. gs. septiņdesmitajos gados, kad Jasira Arafata vadītie PAO kaujinieki mēģināja gāzt likumīgo Jordānijas valdību, kas viņiem bija devusi patvērumu. Ikviens zina, cik daudz ciešanu Hezbollah kaujinieki sagādāja Libānai. Tāpēc, neskatoties uz visām līdzjūtībām, kaimiņi dod priekšroku distancēties no radikāļiem — un viņi acīmredzami par tādiem uzskata lielāko daļu Gazas iedzīvotāju.

Uzreiz vēlos skaidri pateikt: es jūtu līdzi cilvēkiem, kas cieš no kara, un šajā ziņā esmu par palestīniešiem. Taču es saprotu un atzīstu šo ciešanu pamatcēloni, tāpēc es esmu pret Hamasu un citām teroristu grupām. Bet eiropieši, kas šodien soļo ar palestīniešu karogiem, skandina "No upes līdz jūrai" un "brīva, brīva Palestīna" — viņi atbalsta tieši tos spēkus, kas nes nāvi, iznīcību un haosu. Un ir patiesi skumji, kad pieklājīgi, bet maldīgi cilvēki pievienojas demonstrantu rindām, neapzinoties, ka viņi ir akli radikāļu instrumenti.

— Šodien tūkstošiem cilvēku mirst no bada un slimībām — piemēram, Sudānā un Jemenā. Kurdi, gandrīz 50 miljonu liela tauta, jau gadu desmitiem cīnās par savu valsti, bet viņiem tādas nav. Katastrofu saraksts visā pasaulē turpinās un turpinās. Bet ANO un citu starptautisko organizāciju, kā arī Eiropas, Kanādas, Austrālijas un citu valstu sabiedrības un vadītāju uzmanības centrā ir tieši mazā Gaza. Kāpēc, Jūsuprāt?

— Šis ir ļoti dziļš un daudzšķautņains jautājums, ko praktiski nav iespējams aptvert īsā intervijā. Tāpēc es atbildēšu īsi: "pro-Gazas" protesti — tā būtībā ir pret Izraēlu vērsta nostāja. Ja Izraēla būtu iesaistīta jebkādā citā konfliktā, šie cilvēki un institūcijas joprojām nostātos pretējā pusē. Ir pat tāds joks: «No Jews - no news”("Nav ebreju, nav ziņu")? un katram ir savi, dažkārt dziļi, iemesli. Dažiem šķiet nesaprotami un nepatīkami, ka šī ir vienīgā demokrātija Tuvajos Austrumos, valsts, kas burtiski celta uz smiltīm un purviem un spēj aizstāvēt sevi un savu neatkarību diezgan naidīgā vidē. Citiem ir gruzdējusi paaudžu garumā valdoša naidība pret ebrejiem, kas pēkšņi šķiet spējīga šādā veidā uzliesmot. Daži patiesi uzskata, ka Izraēlas rīcība ir nelikumīga un pārāk nežēlīga. Tam ir neskaitāmi iemesli.

Neapstrīdami ir tas, ka ANO un citu starptautisko organizāciju uzmanība Gazai ir patiesi pārspīlēta.Īpaši salīdzinājumā ar nepieņemami zemo uzmanību, ko viņi pievērš citu valstu iedzīvotāju grūtajam stāvoklim, kur ciešanu skaits ievērojami pārsniedz Gazas iedzīvotāju skaitu, un šo ciešanu līmenis nav mazāks.

- Daudzi propalestīniešu protesti ES valstīs izskatās pārsteidzoši līdzīgi: sejas, kas ietītas šallēs, agresija, pogromi, sadursmes ar policiju — it kā pēc viena scenārija. Atbildot uz to, paceļas vēl viens radikāls "vilnis", kas aicina izraidīt visus "svešniekus" no savām valstīm. Kā, Jūsuprāt, var ierobežot radikālisma attīstību gan no "kreisā", gan "labā" spārna? Jums bija arī iespēja komunicēt ar dažādiem cilvēkiem Latvijā; vai komunikācijā ar kādu sajutāt kaut ko satraucošu?

— Diemžēl daudzās ES valstīs nekontrolētas imigrācijas dēļ ir ieradies ievērojams skaits radikāļu, un viņu aģitācija ir atradusi auglīgu augsni. Tagad šo valstu vadībai būs jāpieliek ievērojamas pūles, lai atgrieztu dzīvi normālā stāvoklī. Kas attiecas uz Latviju, valsti ar mazu iedzīvotāju skaitu, situāciju ir samērā viegli uzraudzīt un nepieciešamības gadījumā nekavējoties rīkoties. Tomēr joprojām ir nepieciešams pastāvīgi uzraudzīt situāciju un rūpīgi pārbaudīt ikvienu, kas ieceļo valstī un uzturas tajā uz laiku vai pastāvīgi. Tas attiecas neatkarīgi no tautības un reliģijas, jo radikālisms nav tautības un/vai ticības jautājums. Tas ir nekonfesionāls un starptautisks ļaunums.