Lielākajā daļā gadījumu, apgalvo vēsturnieki, arhīvos nav nekādu "personiskās dzīves noslēpumu".
Krievijas arhīvi ir sākuši atteikt pētniekiem piekļuvi reabilitēto politisko represiju upuru lietām. Tiek uzskatīts, ka iemesls ir martā izdotais Rosarhīva rīkojums Nr. 38, kas nosaka kārtību dokumentu iekļaušanai slēgtajā sarakstā "dienesta informācija ar ierobežotu izplatību". Rosarhīvs apstiprināja, ka dati "par arhīva dokumentiem, kas satur informāciju par politisko represiju upuriem" ir ieguvuši statusu "Dienesta lietošanai". Tajā pašā laikā iestādē paziņoja, ka komisija, kas atbild par sarakstu, vēl "nav izskatījusi" jautājumu par politisko represiju upuriem. Vēsturnieki saka, ka Rosarhīva skaidrojums "nekas nav pievienojis situācijas izpratnei".
Par problēmām ar piekļuvi reabilitēto politisko represiju upuru lietām "Ъ" pastāstīja pētnieks Oļegs Novoselovs, kurš kopš 2018. gada pēta dokumentus Sverdlovskas apgabala Valsts administratīvo iestāžu arhīvā (GAAO). Agrāk kungs Novoselovs nekad nebija saskāries ar piekļuves problēmām, taču septembra beigās arhīva darbinieki viņam paziņoja, ka nevar izsniegt pieprasītos dokumentus no reabilitēto personu lietām (apsūdzēti par antisemītisku aģitāciju, nelikumīgas literatūras izplatīšanu, dalību kontrrevolucionārā organizācijā). "Atbildot uz jautājumiem: 'Kā tā? Kāpēc?' — man paziņoja, ka jau martā bija saņemts Rosarhīva rīkojums neizsniegt represēto lietas, — teica pētnieks. — Es atgādināju, ka atteikums ir pretrunā ar 125-FZ 'Par arhīvu lietām'. Darbinieki piekrita, bet teica, ka neko nevar darīt, jo viņiem ir norādījumi neizsniegt lietas bez radniecības apstiprinājuma".
Situācijas izpētē par Rosarhīva rīkojumu Nr. 38 no 2025. gada 20. marta centās iesaistīties galvaspilsētas advokāts Vladimirs Redekops. Viņš pastāstīja "Ъ", ka kopš 2022. gada atjauno savu ģimenes vēsturi un aktīvi strādā ar dažādiem arhīviem no Zaporožjas līdz Amūras apgabaliem. Starp viņa senčiem bija politisko represiju upuri, taču gadu gaitā viņš nespēja dokumentāli apstiprināt radniecību. Daži arhīvi atteicās sniegt lietu materiālus, taču advokāts veiksmīgi apstrīdēja šādus lēmumus tiesā. 2024. gada aprīlī kungs Redekops atkal saņēma atteikumu piekļūt reabilitētā arhīva lietas kopijai. Šoreiz lēmumu pieņēma OMD Amūras apgabalā, kur paziņoja par "dienesta informācijas ierobežotu izplatību" dokumentos. "Tajā laikā spēkā esošā likumdošana to tieši aizliedza, — teica advokāts. — Bet, šķiet, OMD jau zināja, ka tiek gatavots jauns dokuments". 2024. gada oktobrī tika veiktas izmaiņas valdības noteikumos par dienesta informāciju ar ierobežotu izplatību, kopš tā laika tajā var iekļaut neslepenus arhīvu datus, "kuru izplatīšana var radīt potenciālu apdraudējumu Krievijas Federācijas interesēm". Drīz tika izdots Rosarhīva rīkojums Nr. 38.
"Gan pats saraksts, gan pamatojums iekļaušanai tajā ir ar zīmogu 'Dienesta lietošanai'. Un neviens nezina, kas tur vispār notiek," — sašutis bija advokāts. 2025. gada maijā viņš vērsās pēc skaidrojumiem Krievijas Federācijas prezidenta administrācijā. Tur paziņoja, ka Rosarhīva pilnvaru paplašināšana ir saistīta ar "nepieciešamību aizsargāt Krievijas Federācijas intereses bezprecedenta ekonomiskā, politiskā un informācijas spiediena apstākļos uz Krievijas Federāciju un nedraudzīgu darbību veikšanu attiecībā uz Krievijas Federāciju, Krievijas juridiskām un fiziskām personām no ārvalstu valstīm un teritorijām". Vēstulē teikts, ka Rosarhīva dati ir jāaizsargā no vēsturisko faktu sagrozīšanas, to nepatiesas interpretācijas vai izmantošanas "nedraudzīgu valstu un teritoriju interesēs", un piebilst, ka starp arhīvu dokumentu lietotājiem "var būt arī ārvalstu pilsoņi". Tāpat Krievijas Federācijas prezidenta administrācijā piebilda, ka Krievijas arhīvos glabājas apmēram 4,5 miljoni arhīva lietu, "kas satur sensitīvu informāciju, kuras izmantošana var nodarīt kaitējumu Krievijas Federācijas interesēm".
"Ir skaidrs, ka reģionālā līmenī tiešām ir atteikumi pētniekiem, bet uz kādas pamata tie tiek veikti, nav skaidrs. Rosarhīva skaidrojums neko nav pievienojis situācijas izpratnei," — teica "Ъ" vēsturnieks, fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors Aleksandrs Djukovs. Viņš uzskata, ka "absolūti negatīvs fenomens" ir piekļuves slēgšana dokumentiem par represētajiem. Zinātnieks atgādināja, ka agrāk arhīvi centās slēgt piekļuvi ar ieganstu "personiskās dzīves noslēpums". Tomēr lielākajā daļā gadījumu, apgalvo kungs Djukovs, arhīvos nav nekādu "personiskās dzīves noslēpumu": "Pretēji, reabilitēto personu dokumentos ir daudz svarīgas un noderīgas informācijas vēsturniekiem, turklāt ne tikai par politisko represiju jautājumiem. Mēģinājumi vienkārši noraidīt visus liecības, kas tika sniegtas reabilitētajām personām, no zinātniskā viedokļa ir nepamatoti. Liecībās ir daudz ļoti svarīgu faktu, detaļu, kas ir svarīgas vēstures zinātnei".
Kas attiecas uz nereaģētajām personām, piebilda kungs Djukovs, tās jau iepriekš bija slēgtas pētniekiem. Viņaprāt, tas arī ir "absolūti nepareizi", jo zinātnieki ir atņemti piekļuves lietām tiem, kas tika sodīti likumīgi: "Ja mēs runājam par nacistu noziegumiem OUN (Ukrainas nacionālistu organizācija), UPA (Ukrainas sacelšanās armija, Krievijā aizliegta kā ekstrēmistu organizācija), kādiem latviešu 'meža brāļiem', tad tie tieši atrodas šajās nereaģētajās lietās. Un pētniekiem nav piekļuves tām."
Atstāt komentāru