Ukrainas nacionālās gvardes vada plānotājs Vadims Kovalovs, 33 gadi, segvārds Kuba, sarunā ar Latvijas Avīze frontes līniju apmeklējošo militāro korespondentu Atisu Klimoviču «atzina, ka situācija kļūst arvien grūtāka».
«Ienaidnieks neapstājas, mēs katru dienu zaudējam cilvēkus. Kļūst tikai sliktāk un grūtāk. Varbūt tad, kad krievi nonāks līdz Dņepras vai Harkovas, beidzot nāks palīgā Eiropa, un mēs visi kopā izdzīsim krievus». Pagaidām, uzsvēra kungs Kovalovs, «Eiropa patiesībā ir impotenta. Kā tas var būt, ka piecpadsmit droni ieiet, bet poļi stāv un skatās!»
Bataljona loģistikas vadītājs Aleksejs Jakimenko pastāstīja, ka uzzināja, apmeklējot sievu ar diviem bērniem, kuri dzīvo Polijā: «Mums tur ir zināmi desmit poļi, un neviens no viņiem neteica, ka aizsargās Poliju, ja uzbruks krievi. Viņi aizbrauks prom, kāds uz Vāciju, kāds uz Spāniju. Man to ir grūti saprast. Kad tur biju pēdējo reizi, viņi jautāja, kā rīkošos. Atbildēju, ka pēc atvaļinājuma atgriezīšos Ukrainā savā vienībā. Viņi neuzticīgi paskatījās uz mani kā uz kādu garīgi slimu cilvēku».
Pats A. Klimovičs norāda uz atšķirību noskaņojumā starp karavīriem un iedzīvotājiem Kijivas kontrolētajā Donetskas apgabalā: «Kramatorskas tirgū gribēju parunāt ar vietējiem iedzīvotājiem, ko viņi domā par ilgo karu. Daži no aptaujātajiem izskatījās tā, it kā būtu pavisam vienaldzīgi cilvēciņi. Kāds no tirgotājiem teica — mēs esam mazi cilvēciņi, no mums nekas atkarīgs. Sapratu, ka viņam pavisam nevajag uzdot vienkāršu jautājumu — kurš ir vainīgs šī kara izraisīšanā un visā milzīgajā iznīcināšanā. Kad par to vēlāk pastāstīju Kubam, viņš atbildēja — tie ir «gaidītāji» - cilvēki, kuri patiesībā gaida krievu ierašanos.
Pavisam cita ir 84 gadus vecā Lida, kura pārdod pavisam nedaudz pašas audzētu garšvielu, olas un vēl dažas lietas. Viņa ir pārliecināta, ka Krievija turpinās darīt to, ko vēl nebija sasniegusi badu gados vai 1930. gadu lielā bada laikā. Toreiz Krievija vēlējās iznīcināt ukraiņus. Karš, teica Lida, nav paredzēts tik drīz beigties.
Atstāt komentāru