"Pagaidām diskusija paliek spekulatīva, un nav nekādu pierādījumu."
Kamēr karš un ģeopolitiskā nestabilitāte atgriežas Eiropā, Zviedrijā uzsāk diskusiju par to, vai valstij vajadzētu mēģināt izveidot savu kodolieroču programmu, vai nu patstāvīgi, vai kopā ar jauniem Eiropas NATO sabiedrotajiem.
Par to raksta The Times, atgādinot, ka 1956. un 1957. gadā zviedru varas iestādes slepeni uzspridzināja jaudīgas bumbas militārajā izmēģinājumu poligonā Lapzemē, sagatavojoties nacionālajai kodolieroču programmai.
Izdevums norāda, ka pagaidām diskusija paliek spekulatīva, un nav nekādu pierādījumu tam, ka valdība nopietni plāno izstrādāt kodolraķetes, tomēr debates jau ir skārušas politisko sfēru.
Valsts "jau sen ir ieguvusi plašu pieredzi kodoltehnoloģiju jomā. Bet politiskā griba prasīja kaut ko citu. Es domāju, ka šajā situācijā viss jābūt redzamam," sacīja Džimijs Okessons, labējās partijas "Zviedrijas demokrāti" līderis, no kuras atbalsta atkarīga valdības koalīcija.
Pēc dažām nedēļām Roberta Dālšē, pētnieka no Zviedrijas Aizsardzības pētījumu institūta, teiktais seminārā: "Tagad mums jāapspriež neatkarīgi kodolieroči ar zviedru komponentu."
Šādu viedokli pauda arī Eiropas Parlamenta deputāte Alisa Teodoresku Mave, kura uzskata, ka Zviedrijai jāspēlē sava loma kopējā Eiropas kodolieroču stratēģijā.
Kā raksta izdevums, nav skaidrs, vai Zviedrija ir tehnoloģiskais vai rūpnieciskais potenciāls kodolieroču izveidei bez būtiskas palīdzības no esošās kodolvalsts. Lai gan valstī ir sešas atomstacijas, kas nodrošina gandrīz trešdaļu tās elektroenerģijas, pēdējā šāda stacija tika uzbūvēta pirms 40 gadiem.
"Tas būtu ļoti liels rūpnieciskais projekts," sacīja Martins Goliāts, kodolieroču eksperts no Zviedrijas Aizsardzības pētījumu institūta. "Daudz kas jāattīsta, tostarp visa infrastruktūra materiālu ražošanai, kas nepieciešami kodolieroču izgatavošanai, kas prasīs ievērojamus ieguldījumus. Domāju, atrast nepieciešamos resursus būs praktiski neiespējami."
