Ukrainas pilsoņi nav pieraduši tik ilgi dzīvot bez vēlēšanām, taču vēlēšanu process nav iespējams aktīvu kaujas darbību un Krievijas pilna mēroga kara turpināšanās apstākļos. Vēlēšanas kļūs iespējamas, ja tiks pārtraukta kaujas darbība vai beigsies karš. Tajā pašā laikā eksperti uzskata, ka balsošanai jānotiek ne agrāk kā sešus mēnešus pēc kara stāvokļa atcelšanas.
Par to tika runāts preses konferencē preses centrā UNIAN. Kā uzskata Situāciju modelēšanas aģentūras direktors Vitālijs Bala, politiskā situācija Ukrainā attīstās ne vislabāk.
"Ukraina ir nonākusi strupceļā. Mēs faktiski esam iestrēguši, ja runājam no operētājsistēmas viedokļa, un ir nepieciešams veikt pārstartēšanu. Tieši vēlēšanas varēs veikt šo pārstartēšanu, bet vēlēšanas var notikt tikai tad, kad tiks pārtraukta karadarbība, uguns pārtraukšana un būs kāda pauze," uzsvēra Bala.
Eksperts piebilda, ka situācija ir nonākusi strupceļā, jo pirms kara valstī arī nebija viss ļoti labi.
Viņš norādīja, ka 2021. gada decembrī, pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma, socioloģiskie pētījumi apstiprināja daudzu ukraiņu pārliecību, ka valsts virzās nepareizā virzienā. Gandrīz tāda pati situācija novērojama arī šobrīd.
Viņaprāt, šobrīd Ukrainā dažādās politiskās spēkos ir sašķeltība.
"Kad Ukrainas prezidents aicina uz apvienošanos, no manas skatupunkta, viņam jādemonstrē šī apvienošanās ar saviem politiskajiem pretiniekiem, jo katrai politiskajai partijai ir savi atbalstītāji," sacīja eksperts.
Situāciju modelēšanas aģentūras direktors pievērsa uzmanību, ka šobrīd var dzirdēt pastāvīgas sarunas par nacionālo valdību. "Tagad mums nav nepieciešama apvienota nacionālā valdība, bet faktiski jāveido nacionālā glābšanas valdība," uzsvēra Bala.
Tajā pašā laikā viņam ir grūti iedomāties, kā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu piekrist piedalīties šādā valdībā, ja tajā būs partijas "Eiropas solidaritāte" līderis Pēteris Porošenko vai viņa pārstāvji. Tāpat ir grūti iedomāties, kādu lomu šādā valdībā ieņems "Batkivščinas" līdere Jūlija Timošenko.
"Bet to ir jādara, jo, manuprāt, tikai šādā veidā var būt izeja no strupceļa, kurā pašlaik ir nonākusi valsts," uzskata Bala.
Vienlaikus par vēlēšanām Ukrainā izskan daudz viedokļu, bet neviens nezina, kad balsošana notiks un pēc kāda likuma.
Bala atgādināja, ka Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefanučiks runāja par vēlēšanu rīkošanu pēc kara stāvokļa saskaņā ar speciālu, vienreizēju likumu.
Šajā sakarā rodas daudz jautājumu, kāds varētu būt šis likums.
"Es personīgi vēlētos dzirdēt to konstitucionālo un vēlēšanu tiesību speciālistu uzvārdus, kuri tiks piesaistīti, lai sagatavotu šo specifisko likumu, kas tiks izmantots tikai vienu reizi," norādīja Bala.
Viņš arī piebilda, ka pagaidām nav skaidrs, cik daudz ir vēlētāju Ukrainā, jo neviens precīzi nezina, cik cilvēku ir devušies uz ārzemēm.
Viņaprāt, Ukrainā nav daudz naudas, lai rīkotu trīs dažādas vēlēšanas dažādos laikos. "Visticamāk, runa var būt tikai par vienlaicīgām prezidenta, parlamenta un vietējām vēlēšanām, lai mēģinātu pārstartēt varu," uzskata Bala.
Eksperts uzskata, ka agrāk nekā pēc sešiem mēnešiem nav jēgas rīkot vēlēšanas pēc attiecīgu apstākļu radīšanas balsošanai.
Savukārt Situāciju modelēšanas aģentūras vietnieks Aleksejs Golobuckijs piebilst, ka ukraiņi nav pieraduši pie tik ilgām pauzēm, kad valstī netiek rīkotas vēlēšanas.
"Situācija ir ļoti sarežģīta. Cilvēki vēlas politiku, vēlas pat balsot, no vienas puses. Bet no otras puses – saprot, ka ir karš," sacīja Golobuckijs.
Viņš norāda, ka, pēc viņa avotiem no "Tautas kalpa", karš ilgs vēl vismaz deviņus mēnešus.
"Es saprotu, ka tiek izskatīti vairāki varianti. Viens variants – mūs spiež, un mēs piekrītam Putina nosacījumiem, un tad, esmu pārliecināts, tiks izveidota nacionālās glābšanas valdība, vispār būs pilnīga politizācija. Visām partijām tiks atļauts. Beidzot opozicionāriem ļaus piedalīties telemaratonā. Tas ir skaidrs – būs puskapitulācija. Tad tas jādalās starp visiem," sacīja Golobuckijs.
Viņaprāt, pat turpinoties karam, ir jādalās atbildība par notiekošo Ukrainā.
"Mums nav tik bagāta politisko spēku izvēle, kas varētu tajā piedalīties. Tas ir "Golos", "Batkivščina", "ES". Protams, tas būtu ļoti nepatīkami mūsu varai. Bet mēs redzam vēlēšanu ainu. Šiem cilvēkiem jābūt pārstāvētajiem. Pirmkārt, runa ir par vēlētājiem - pārstāvētajiem nopietnos lēmumos. Ja agrāk varēja teikt, ka daži lēmumi neskar visu nāciju - šis jautājums skar ne tikai visu nāciju, tas skar izdzīvošanu," konstatē Golobuckijs.
Viņš uzsver, ka lēmumi, kas tiks pieņemti tuvāko sešu mēnešu laikā, ietekmēs visus valstī uz 50 gadiem uz priekšu.
Turklāt, kā piebilst Golobuckijs, viņaprāt, vara vēlētos rīkot iespējamas vēlēšanas ļoti īsā laikā, lai neļautu nevienam no konkurentiem izpausties.
Eksperts arī piebilda, ka vara vēlas maksimāli vienkāršot vēlēšanu procesu, gandrīz atgriežot proporcionālo sistēmu pēc vēlēšanu sarakstiem. Viņš arī norāda, ka sabiedrībā pastāv neuzticēšanās elektroniskās balsošanas variantam caur lietotni "Dija".
"Jo vairāk vara vēlas rīkot vēlēšanas "Dijā", jo mazāk uzticības, tā teikt, šīm vēlēšanām," sacīja Golobuckijs.
Atstāt komentāru