Saskaņā ar Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu, Maskava ir apstrīdējusi ANO tiesā ICAO Padomes lēmumu par atbildību par malajiešu "boinga" avāriju 2014. gadā. Šis lēmums tika pieņemts "konjunktūras politisko motīvu" dēļ, uzskata Ārlietu ministrija, raksta DW.
Krievija ir apstrīdējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskajā tiesā iepriekš pieņemto lēmumu Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Padomes par Maskavas atbildību par 2014. gadā pār Donbasu notikušo malajiešu aviokompānijas Boeing 777 MH17 lidojuma avāriju. Par to paziņoja Krievijas ārlietu ministrija ceturtdien, 18. septembrī.
Saskaņā ar Krievijas Ārlietu ministrijas versiju, ICAO Padomes lēmums tika pieņemts "konjunktūras politisko motīvu" dēļ un balstījās uz "apšaubāmiem izmeklēšanas rezultātiem, ko veica ieinteresētā puse - Nīderlande, balstoties uz sagrozītiem faktiem, ko galvenokārt sniedza vēl viena ieinteresētā puse - Ukraina". "Krievija centīsies noskaidrot patiesību saskaņā ar ANO Statūtiem un piemērojamajiem starptautiskajiem tiesību aktiem," teikts Krievijas ministrijas paziņojumā.
ICAO ir ANO specializēta aģentūra, kurā ir 193 dalībvalstis. Saskaņā ar Čikāgas konvenciju šīs valstis nedrīkst izmantot ieročus pret civilajiem lidaparātiem, kas atrodas lidojumā. Lēmumu par to, vai valstis ir pārkāpušas konvenciju, pieņem ICAO Padome.
Lidojums MH17: ICAO atzina Krieviju par atbildīgu par avāriju
Krievija ir atbildīga par MH17 lidojuma avāriju un ir pārkāpusi Starptautiskās civilās aviācijas konvenciju (Čikāgas konvenciju). Šādu secinājumu ICAO Padome pieņēma 12. maijā, tādējādi izskatot Nīderlandes un Austrālijas 2022. gadā iesniegto lietu pret Krieviju saistībā ar 2014. gada jūlijā pār Donbasu notikušo Boeing 777 notriekšanu. Padome pieņēma lēmumu par labu Nīderlandei un Austrālijai ar pārliecinošu balsu vairākumu.
"Šis lēmums nevar atbrīvot viņus no sāpēm un ciešanām, bet tas ir svarīgs solis ceļā uz patiesības noskaidrošanu un taisnīguma un atbildības sasniegšanu, kas ir nepieciešama visiem MH17 lidojuma upuriem, kā arī viņu ģimenēm un tuviniekiem," komentēja šo lēmumu tajā brīdī Nīderlandes ārlietu ministrs Kaspars Veldkamps. Nīderlande un Austrālija lūdza ICAO Padomi uzdot Krievijai uzsākt sarunas ar šīm valstīm par kompensācijas jautājumu.
Boeing 777 avārijas izmeklēšana Donbasā
Pasažieru lidmašīna Boeing 777, kas piederēja Malaysia Airlines ("Malajiešu aviokompānijas"), kas veica MH17 lidojumu no Amsterdamas uz Kualalumpuru, tika notriekta 2014. gada 17. jūlijā pār Donbasu karadarbības zonā starp valsts bruņotajiem spēkiem un prokrieviskajiem separātistiem. Negadījumā gāja bojā 298 cilvēki, tostarp 38 Austrālijas pilsoņi.
Starptautiskās Apvienotās izmeklēšanas grupas (JIT) eksperti secināja, ka lidmašīnu notrieca 9М38 sērijas raķete, ko izšāva ZRK "Buk", kas atradās teritorijā, ko kontrolēja prokrieviskie spēki. Izmeklētāji ir pārliecināti, ka "Buk" iekļuva Ukrainā no Krievijas 53. gaisa aizsardzības brigādes, kas atradās pie Kurskas, un drīz pēc traģēdijas tika izvests atpakaļ pāri robežai uz Krievijas teritoriju.
Tiesas lēmums Hāgā par MH17 lietu
- gada novembrī Hāgas apgabaltiesa atzina divus krievus - bijušo "aizsardzības ministra" pašpasludinātajā "DPR" Igoru Girkinu (Strielkovu) un ģenerālmajoru Sergeju Dubinski - un Ukrainas pilsoni Leonīdu Harchenko par vainīgiem avārijā, par klātbūtnes neesamību piesprieda viņiem mūža ieslodzījumu un lika samaksāt upuru radiniekiem kopumā 16 miljonus eiro.
Krievija nosauca Hāgas tiesas spriedumu par MH17 lietu par politiski motivētu. 2023. gada februārī JIT pārstāvji paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir saistīts ar MH17 avāriju un personīgi apstiprinājis gaisa aizsardzības sistēmu piegādes uz Ukrainas teritoriju.
Atstāt komentāru