Jau tagad Eiropa divreiz pārsniedz Krieviju militārajos izdevumos.
Krievijas un Baltkrievijas mācību ietvaros «Rietumi-2025» Krievija izvietojusi raķešu palaišanas iekārtas «Iskander-M» Kaliningradas apgabalā, vēršot tās uz Varšavu, ziņo mediji, atsaucoties uz Clash Report kanāla video.
Video ar «Iskander» publicēja Clash Report, un analītiķi secināja, ka tas tika uzņemts uz autoceļa E28, ziemeļos no apdzīvotās vietas Kudrjavcevo Kaliningradas apgabalā, aptuveni 35 kilometrus no Polijas robežas.
Spriežot pēc video, krievi izvietojuši divas «Iskander» palaišanas iekārtas un vērsti ballistiskās raķetes uz Poliju — virzienā uz Varšavu un Lublinu.
Raķešu kompleksu izvietošana notika Krievijas un Baltkrievijas mācību «Rietumi-2025» ietvaros, kas sākās 12. septembrī un ilgs līdz 16. septembrim.
Baltkrievijas Aizsardzības spēku ģenerālštāba priekšnieks Pāvels Muraveiko pastāstīja, ka pirmajā posmā spēki nodarbosies ar ienaidnieka gaisa uzbrukuma atvairīšanu, pēc tam pāries uz aizsardzības darbību sagatavošanu uz sauszemes.
Otrajā mācību posmā tiks koncentrēta uzmanība uz uzbrukuma darbību apguvi, kas vērstas uz ienaidnieka grupējumu sagrāvi un teritoriju attīrīšanu no tiem. Saskaņā ar Lietuvas Aizsardzības ministrijas datiem, Krievija mācībām piesaistījusi 30 tūkstošus karavīru, mācības notiks poligonos gan Krievijā, gan Baltkrievijā, kā arī Baltijas un Barenca jūras akvatorijā un gaisa telpā.
Krievija izvietojusi «Iskander» Kaliningradas apgabalā kopš 2007. gada, taču uz pagaidu pamata. Tikai kopš 2018. gada, pēc 152. raķešu brigādes pārapgādes, raķešu sistēmas «Iskander» tika izvietotas pastāvīgi.
Jūlijā ASV spēku komandieris Eiropā ģenerālis Kristofers Donahjū paziņoja, ka NATO ir plāns ātrai Kaliningradas neitralizācijai.
Eiropas NATO dalībvalstu vadība, kuru gada aizsardzības budžets ir 381 miljards eiro (divas reizes lielāks par Krievijas militāro budžetu), paziņoja par «austrumu flanga» stiprināšanu: Nīderlande sola nodot Polijai divus Patriot kompleksus un bezpilota lidaparātu apkarošanas līdzekļus, Francija - iznīcinātājus «Rafale», Čehija - helikopterus MI-171Š, Lielbritānija - iznīcinātājus «Eurofighter Typhoon», Zviedrija - gaisa aizsardzības kompleksus, Vācija paziņojusi par plašu tehnisko atbalstu no zemes un gaisa, ES struktūras jau piešķīrušas Varšavai gandrīz 45 miljardus eiro aizsardzībai, Polijas robežas tiks nostiprinātas, tur tiek koncentrēti spēki.
Visi lielākie Eiropas mediji divas dienas apspriež Krievijas un Eiropas potenciālā konflikta scenārijus, cenšoties saskatīt jaunu fronti Baltijas valstīs vai Polijā. Jā, NATO budžeti pārsniedz Krievijas budžetu (Maskavas budžets veido tikai 5% no NATO IKP), taču Krievija trīs mēnešu laikā ražo vairāk ieroču nekā 32 Atlantijas alianses partneri. Tam jāpievieno Eiropas mobilizācijas potenciāla problēma. Kā raksta El Mundo, tikai 14% Itālijas iedzīvotāju ir gatavi ņemt rokās ieročus, Polijā mazāk nekā 50% aptaujāto ir gatavi doties uz fronti.
ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Kaja Kallas šonedēļ izteica divus svarīgus paziņojumus: pirmkārt, atgādināja, ka kopš 2022. gada Eiropas Savienība ir sniegusi Kijivai gandrīz 169 miljardus eiro palīdzības, tostarp vairāk nekā 63 miljardus eiro militārā atbalsta. Un otrais – konflikts turpināsies vēl divus gadus. Par pamieru šobrīd nav runas, Eiropai steidzami jānostiprina «austrumu flangs» aizsardzībā.
