Žurnālisti sestdien raidījumā Keskpäevatund radio Kuku paziņoja, ka Igaunijai pēc iespējas ātrāk jānodarbojas ar līdzekļu attīstību pret droniem. Saskaņā ar Strandberga teikto Aizsardzības spēkiem vajadzētu apsvērt iespēju izmantot lāzera ieročus.
Komentējot incidentu ar 19 Krievijas droniem, kas šonedēļ iekļuva Polijas gaisa telpā, Postimees zinātniskās redakcijas vadītājs Mareks Strandbergs norādīja, ka pret bezpilota lidaparātiem, kuru cena ir vairāki tūkstoši eiro, tiek izmantoti iznīcinātāju munīcija, kuru cena mērāma miljonos.
«Ja, stiprinot Igaunijas aizsardzības spējas, mēs koncentrēsimies tikai uz sarežģītu un dārgu tehnoloģiju iegādi, ko izmantojam, lai notriektu lētus dronus, tad ļoti drīz zaudēsim miljardus,» uzsvēra Strandbergs.
Viņa teiktajā minēts, ka Austrālijā, Apvienotajā Karalistē, ASV, Japānā un Dienvidkorejā tiek ražotas jaudīgas lāzera lielgabali, kas spēj efektīvi «izdedzināt» lidojošos dronus.
«Mūsu aizsardzības plānos jāiekļauj lāzera iekārtas militārajās mašīnās. Mums jāsagatavojas ne pagātnes, bet nākotnes karam. Lāzera ieroču iekļaušana ierasto aizsardzības līdzekļu arsenālā būtu ļoti noderīga,» sacīja viņš.
Strandbergs piebilda, ka Ukrainā karā pret droniem tiek izmantoti padomju apmācības lidmašīnas Jak-25, kas atgādina Pirmā pasaules kara stilā: apkalpe sastāv no pilota un otra locekļa, kurš ir bruņots ar šauteni. «Kad drons tiek pamanīts, otrais loceklis atver kabīnes vāku un notriec to ar šauteni,» viņš aprakstīja.
Strandbergs uzsvēra, ka Igaunijai efektīvāk jāizmanto savi cilvēkresursi un jāiesaista visus sabiedrības slāņus cīņā pret droniem. «Šobrīd pilsonis var iegādāties tikai pistoli vai medību šauteni, lai aizsargātu savu māju. Cilvēkiem nepieciešami pilnvērtīgi līdzekļi, ar kuriem varētu notriekt arī dronus,» viņš paziņoja.
Radio Kuku žurnālists Ainars Ruusaar savukārt uzskata, ka ieroču likumu vajadzētu atvieglot. «Tas ir nopietns pasākums, ko varētu īstenot. Dronu cena ir zema, bet iecerētā “dronu siena” izmaksās dārgi un būs sarežģīta īstenošanā. Turklāt tās uzticamību pagaidām neviens nevar pārbaudīt,» viņš norādīja.
Postimees galvenais redaktors Priits Hübemägi norādīja, ka līdzīgs projekts «dronu siena», ko plāno īstenot Igaunija, Latvija un Lietuva, darbojas arī Somijā, kur uz robežas tiek uzstādīti sensori. Viņa teiktajā ir svarīgi precizēt, par kādiem tieši droniem ir runa, jo medijos visbiežāk tiek runāts par maziem FPV droniem, ko operators kontrolē, izmantojot speciālas brilles.
«Tie droni, kas iekļuva Polijā, kā arī Rumānijā un citās NATO valstīs, ir milzīgas mašīnas, kuru izmērs ir pāris kvadrātmetru. Tie var būt gan ar kaujas lādiņiem, gan bez tiem, aprīkoti ar primitīvu dzinēju. Ukrainā tos nodēvējuši par “lidojošām zāles pļāvējiem”. Sākumā ukraiņi tos notrieca ar dārgām raķetēm, bet tagad galvenokārt izmanto lielkalibra ložmetējus, kas uzstādīti uz apvidus automašīnām. Šādas apkalpes ir pastāvīgā gatavībā: tiklīdz dzird troksni no drona, prožektoru komanda atrod mērķi un notriec to ar ložmetēju. Šādai aizsardzībai nepieciešams daudz sagatavotu aprēķinu. Bet mierīgā laikā nav iespējams katrā meža joslā novietot džipu ar strādājošu motoru un prožektoru,» uzsvēra Hübemägi.
Ruusaar piebilda, ka svarīgs līdzeklis cīņā pret droniem ir arī to «smadzeņu» traucēšana, proti, vadības sistēmu, lai aparāts novirzītos no kursa.
«Par laimi, šādas prasmes mums ir,» uzsvēra Strandbergs.
Hübemägi atgādināja, ka igauņu uzņēmums Frankenburg Technologies izstrādā pārnēsājamās raķetes, kuru garums ir ap pusmetru, kas tiek palaistas no pleca un ir salīdzinoši lētas.
«Raķetes galā ir uzstādīts optiskais sensors, un, ja to novirza uz tādu milzīgu mašīnu, tas to fiksē. Raķete lido labi, bet ar trāpīšanu pagaidām ir problēmas. Uzņēmumā strādā labākie Eiropas speciālisti savā jomā, kurus īpaši uzaicināja uz šo projektu. Ceru, ka viņiem izdosies kaut ko panākt,» sacīja Hübemägi.
Atstāt komentāru