Tagad Amerika ir problēma saviem sabiedrotajiem, nevis ienaidniekiem.
No Donalda Trampa inaugurācijas ir pagājuši nedaudz vairāk par septiņiem mēnešiem, taču šis laiks viņam bija pietiekams, lai pilnībā iznīcinātu ASV starptautisko autoritāti. Ar saukli "Padarīsim Ameriku atkal lielu" Tramps pārvērta savu valsti par starptautisku izsmieklu, ar kuru arvien mazāk rēķinās. Par to raksta autoritatīvais amerikāņu žurnāls The Atlantic.
"Krievijas, Ķīnas un Ziemeļkorejas līderi nav labi cilvēki. Viņi vada nežēlīgas autokrātijas, kas ir piepildītas ar slepeno policiju un gūstekņu nometnēm. Tomēr viņi ir nopietni cilvēki, un viņi atpazīst nenopietnu cilvēku, kad to redz. Gandrīz desmit gadus viņi novērtēja Donaldu Trampu un skaidri nonāca pie secinājuma: Amerikas Savienoto Valstu prezidents nav pelnījis viņu cieņu," raksta publikācijas autors.
Viens no visredzamākajiem momentiem ir pasaules diktatoru samits, kas nesen notika Pekinā, atzīmējot Japānas kapitulācijas 80. gadadienu Otrajā pasaules karā. Uz šo pasākumu tika aicināts pat Lukašenko, Putina marionete, kas vada Baltkrieviju. Bet ASV prezidents netika aicināts, lai gan tieši ASV veica galveno ieguldījumu Japānas impērijas sakāvē, ko ķīniešu komunistu partija tagad pieraksta sev.
The Atlantic saskata būtisku kontrastu starp samitu Alaskā, kas beidzās ar Trampa diplomātisko pazemojumu, un Pekinas diktatoru samitu, kur Putins, Sji un Kims demonstrēja solidaritāti, izrādot Ķīnas militāro spēku.
Spilgtu ilustrāciju Trampa ārpolitikai žurnāls uzskata par acīmredzamo attiecību sasilšanu starp Indiju un Ķīnu, kas patiesībā ir senas ienaidnieces. Bet "amerikāņu huligāns" ar saviem nežēlīgajiem tirdzniecības tarifiem spēja tās tuvināt.
"Tramps reaģēja uz savu izslēgšanu no gala koncerta Pekinā, uzvedoties tieši kā trešā līmeņa līderis, kādu, šķiet, viņu uzskata Sji, Putins un Kims," raksta žurnālists, atsaucoties uz Trampa paziņojumu sociālajos tīklos par Pekinas "sazvērestību" pret ASV.
Publikācijas autors norāda, ka autoritārie līderi uztur labas attiecības ar Trampu, izmantojot viņa nekompetenci, bet ASV sabiedrotie koncentrējas uz to, lai visu laiku nomierinātu viņa ego.
Kā raksta The Atlantic, Tramps kandidēja uz prezidenta amatu nevis, lai risinātu Amerikas problēmas, bet personisku iemeslu dēļ - lai izvairītos no cietuma. Viņa ārpolitika ir tikai viņa personisko interešu turpinājums - vēlme iegūt Nobela Miera prēmiju. Un vissliktākais ir tas, ka tagad Trampam nav kompetentu birokrātu komandas, kas spētu paveikt visu darbu viņa vietā, kā tas bija viņa pirmajā termiņā. Šoreiz viņš apkārt ir sapulcējis nekompetentus pielūdzējus, kas ir uzticīgi tikai viņam.
"Amerika peld pa straumi. Tai nav konsekventas ārpolitikas, nav augsta līmeņa speciālistu komandas, kas vadītu tās nacionālo aizsardzību un diplomātiju, bet ir prezidents, kurš maz interesējas par pasauli, izņemot to, ko pasaule var piedāvāt viņam. Nav brīnums, ka vīrieši, kas pulcējās Pekinā - trīs autokrāti, kuru valstis kolektīvi vērš simtiem kodolieroču pret Amerikas Savienotajām Valstīm - uzvedas drosmīgi, it kā viņi pat neiedomātos par Trampu vai valsti, kuru viņš vada," rezumē The Atlantic.
Atstāt komentāru