Pēc Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) publiskajiem izteikumiem par iespēju ieviest "sava veida moratoriju" valsts finansētiem pētījumiem līdz to lietderības izvērtēšanai, pagaidām nav pieņemti konkrēti lēmumi par pētījumu apturēšanu vai ierobežošanu.
Premjera biroja iepriekš pieteiktais uzdevums ministrijām izvērtēt pētījumus pagaidām nav izdots. Tā vietā ministri aicināti apkopot informāciju par jau īstenotajiem un plānotajiem pētījumiem, lai izvērtētu to lietderību un sabiedrībai sniegtos ieguvumus.
Nesen premjers sociālajos tīklos vēstīja, ka uzdevis savam birojam izskatīt iespējas ieviest "sava veida moratoriju" līdz visu pētījumu lietderības izvērtēšanai. Viņš pauda viedokli, ka sabiedrību satrauc izšķērdīgi un maz lietderīgi pētījumi.
Savukārt premjera padomniece komunikācijas jautājumos Elīna Šverna toreiz precizēja, ka tuvākajās dienās ministriem tiks dots oficiāls uzdevums pārskatīt gan pašlaik īstenotos, gan nākotnē plānotos pētījumus savās nozarēs. Ministrijām būšot jāsniedz informācija par katra pētījuma mērķi, izpētes priekšmetu un konkrētiem, izmērāmiem ieguvumiem sabiedrībai.
Jautāta, vai premjera iepriekš pieteiktais uzdevums ministrijām jau ir sagatavots un nosūtīts, premjera padomniece ceturtdien atbildēja, ka tas vēl nav izdarīts, jo vispirms nepieciešams izvērtēt situāciju un apkopot informāciju par šo jautājumu.
Vienlaikus viņa norādīja, ka Ministru kabineta sēdē premjers aicinājis sagatavot un iesniegt viņam informāciju par valdībā skatīto programmu un pētījumu mērķiem, izpētes priekšmetiem, kā arī konkrētiem un izmērāmiem ieguvumiem sabiedrībai. Pēc padomnieces teiktā, premjeram nepieciešams laiks, lai iepazītos ar situāciju kopumā, pēc kā sekos turpmāki lēmumi.
Kulbergs valsts finansēto pētījumu sistēmu kritizēja arī Ministru kabineta sēdē šonedēļ, kur apstiprināja divu jaunu valsts pētījumu programmu īstenošanu. Politiķis norādīja, ka pētījumiem jābūt skaidram mērķim un praktiskam pielietojumam, un "pētīt pētīšanas pēc" neesot pieļaujams. Kulbergs sagaida, ka katru reizi, kad valdībā skatīs jautājumus par pētījumu finansēšanu, tiks sniegta skaidra informācija par pētījuma mērķiem, izpētes priekšmetiem un sasniedzamiem, izmērāmiem ieguvumiem sabiedrībai.
Viņš arī norādīja, ka valsts rīcībā jau ir plaša iepriekš veikto pētījumu datubāze, taču tā netiek pietiekami izmantota. Pēc Kulberga teiktā, būtu jāizvairās no situācijām, kad dažādas institūcijas atkārtoti pasūta līdzīgus pētījumus.
Politiķis pauda bažas, ka atsevišķos gadījumos pētījumu sistēmu izmanto kā netiešs zinātnieku atalgojuma avots, nevis konkrētu valsts vajadzību risināšanai. Kulbergs aicināja jautājumu par zinātnieku atalgojumu risināt atklāti, nevis netieši caur pētījumu finansēšanas mehānismiem.
Tikmēr Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) paudusi atbalstu premjera iecerei izvērtēt publisko līdzekļu izlietojumu, vienlaikus aicinot nošķirt valsts pasūtītos pētījumus un konsultatīvos pakalpojumus no zinātnes sistēmas kopumā.
Apvienība savā paziņojumā norāda, ka vairāki publiskajā telpā apspriestie piemēri nav saistīti ar fundamentālo vai lietišķo pētniecību Latvijas zinātniskajās institūcijās, bet gan ar atsevišķiem valsts iestāžu pasūtījumiem. Tādēļ, pēc LJZA paustā, atsevišķu līgumu izvērtēšana nevar kalpot par pamatu secinājumiem par Latvijas zinātnes kvalitāti kopumā.
LJZA arī brīdina, ka vispārināta retorika var radīt priekšstatu, ka pētniecība kopumā ir mazvērtīga un zinātniski pierādījumi nav nozīmīgs instruments politikas veidošanā. Apvienības ieskatā laikā, kad pieaug dezinformācijas ietekme un samazinās uzticēšanās ekspertu zināšanām, šāda pieeja var radīt papildu riskus zināšanās balstītu lēmumu pieņemšanai.
Vienlaikus LJZA uzsver, ka Latvijas zinātnes lielākais izaicinājums joprojām ir nepietiekams un neprognozējams finansējums. Organizācija rosina gadījumā, ja tiktu konstatēti neefektīvi valsts pārvaldes pētījumu pasūtījumi vai konsultāciju iepirkumi, ietaupītos līdzekļus novirzīt zinātnes finansēšanas programmām ar skaidriem un caurskatāmiem kvalitātes kritērijiem.
Apvienība arī atgādina, ka akadēmiskā brīvība un neatkarīga zinātne ir demokrātiskas sabiedrības pamatelementi, un aicina zinātnes kvalitāti vērtēt pēc profesionāliem un starptautiski atzītiem kritērijiem.
