Ministru prezidente, aizsardzības ministra pienākumu izpildītāja Evika Siliņa (JV) un Nīderlandes aizsardzības ministre trešdien Dronu samita laikā Rīgā parakstīja nodomu protokolu, paredzot Nīderlandes bruņoto spēku piekļuvi Sēlijas militārajam poligonam dronu mācībām, treniņiem un testēšanai.
Preses brīfingā pirms Dronu samita Siliņa uzsvēra, ka vienošanās apliecina abu valstu stingro politisko gribu padziļināt sadarbību aizsardzības jomā un nozīmēs palielinātu militāro klātbūtni Latvijā. Viņa arī pateicās Lielbritānijas sabiedrotajiem par atbalstu dronu koalīcijai un Ukrainas pārstāvjiem par gatavību dalīties kaujas pieredzē.
Lielbritānijas bruņoto spēku ministrs Alisters Kārnss žurnālistiem sacīja, ka droni un bezpilota sistēmas mainīs kara taktiku, operacionālās struktūras un stratēģiju, arī tuvās kaujas telpu, dziļo triecienu spējas un aizmugures aizsardzību.
Viņš akcentēja, ka droni ir ideāls hibrīdkara instruments, jo tos ir grūti izsekot un grūti noteikt to izcelsmi. Kārnss minēja, ka nesen Kijivai, Ukrainā, trāpīja 1500 dronu un raķešu. Lielbritānijas bruņoto spēku ministra ieskatā ir jārod izmaksu ziņā pieņemamu pretlīdzekļu kombinācija gan vēršoties pret hiperskaņas raķetēm, gan lēniem, zemu lidojošiem droniem.
"Ja vēlaties mieru un vēlaties, lai miers saglabātos, jums diemžēl ir jāgatavojas karam," teica Lielbritānijas bruņoto spēku ministrs.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra vietnieks Davids Alojans akcentēja, ka Ukraina no aizsardzības atbalsta saņēmējas ir kļuvusi par ieguldījuma sniedzēju un ir gatava dalīties pieredzē, zināšanās un risinājumos ar partneriem.
Viņš uzsvēra, ka ar Latviju, Nīderlandi un Lielbritāniju jau ir gūti veiksmīgi rezultāti, kurus, sadarbojoties, paredzēts padziļināt. Alojans atzina, ka ātrums ir viena no galvenajām mācībām, ko Ukraina ir guvusi kara laikā.
Nīderlandes aizsardzības ministre Dilana Ješilgeza-Zegeriusa pauda, ka kopražošana ar Ukrainu, kas spēj ražot simtiem un tūkstošiem dronu, ir viens no galvenajiem instrumentiem ražošanas paātrināšanai. Viņa uzsvēra, ka "lētāk un ātrāk" ir jaunās inovācijas galvenie elementi un atzina, ka NATO mērķi jāsasniedz straujāk, jo to prasa pašreizējā drošības situācija.
Preses brīfingā žurnālists jautāja Latvijas premjerministrei par progresu NATO pretdronu spēju mērķu izpildē, kas pagājušajā gadā tika noteikti alianses samitā Hāgā. Siliņa atzina, ka NATO spēju struktūra, kas definēta "jau diezgan sen", ir jāpārstrukturē, un uzsvēra, ka Latvijai kā valstij, kurai ir robeža gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju, ir vajadzīgas konkrētas dronu pārtvērēju spējas.
Viņa klāstīja, ka Latvija aizsardzības spējām patlaban tērē tuvu 5% no IKP un inovācijām un jaunajām tehnoloģijām paredzēti 10 miljoni eiro. Siliņa arī uzsvēra, ka Eiropas valstīm aizsardzības industrijā jāsadarbojas, nevis jākonkurē, un ka nākamajā NATO samitā Ankarā, Turcijā, ministriem vajadzētu vienoties par kopīgām prioritātēm.
Ješilgezai-Zegeriusai preses brīfingā tika jautāts par "Reuters" vēstīto, ka Vācija un Nīderlande, koordinējot rīcību ar NATO, ir vienojušās par Vācijas un Nīderlandes korpusa piesaisti Latvijas un Igaunijas aizsardzībai. Nīderlandes aizsardzības ministre atzina, ka par šo jautājumu patlaban viņa nevar izteikties.
Jau rakstīts, ka "ATTA" konferenču centrā trešdien notiek otrais starptautiskais Dronu samits, kas vienuviet pulcēs līdz 2000 dalībnieku no NATO un sabiedrotajām valstīm, tostarp starptautiskās Dronu koalīcijas politiskos līderus un nozares ekspertus.
Dronu samitu organizē Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs un Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti. Aizsardzības inovāciju samits "Done Summit" Latvijā pirmo reizi norisinājās 2025. gadā.
