Vardarbības prevences tālruņa konsultācijas gada laikā izmantotas 280 reizes 0 66

Vardarbības prevences tālrunis 22045225 Latvijā darbojas gadu. Tā ir atbalsta līnija cilvēkiem, kuri pamana sevī agresīvas domas, saskaras ar grūtībām kontrolēt dusmas vai baidās, ka konflikts var pāraugt vardarbīgā rīcībā.

Centra "Skalbes" apkopotie dati liecina, ka vienas konsultācijas vidējais ilgums bijis gandrīz 25 minūtes. Šajā laikā cilvēks sarunā ar speciālistu var pārrunāt notiekošo, apzināt vardarbīgas rīcības riskus un saņemt profesionālu atbalstu sākotnēju risinājumu meklēšanā.

Tālruņa pirmā darbības gada dati liecina, ka to visbiežāk izmantojuši vīrieši. No 280 konsultācijām 210 gadījumos zvanījuši vīrieši, bet 70 gadījumos - sievietes. Vienlaikus 24 gadījumos saņemti zvani no cilvēkiem, kuri paši cietuši no vardarbības.

Konsultāciju saturs ļāvis centram secināt, ka būtiska daļa zvanītāju paši sāk apzināties vardarbīgas rīcības risku un meklē iespēju to novērst.

Zvanītāju pieredze bieži nav saistīta tikai ar vienu atsevišķu konfliktu - 131 gadījumā krīze raksturota kā hroniska, bet 74 gadījumos zvanītāji norādījuši uz akūtu krīzes situāciju. Centrā vērtē, ka tas ļauj vardarbības risku skatīt kā procesu, kas nereti attīstās ilgākā laikā un prasa ne tikai tūlītēju spriedzes mazināšanu, bet arī gatavību risināt problēmu ilgtermiņā. Par to liecinot arī 33 atkārtoti zvani.

Lai gan konsultācijas ir anonīmas un dati netiek saistīti ar konkrētām personām, atkārtoti zvani norāda, ka daļa cilvēku turpina izmantot tālruņa līniju, lai nobriestu ilgtermiņa palīdzības saņemšanai savas uzvedības maiņai.

Sarunās iezīmējas arī vardarbības veicēja saistība ar cietušo. Datos redzams, ka vardarbības risks visbiežāk skar cilvēkus tuvās attiecībās vai kopīgā mājsaimniecībā - 30 gadījumos kā cietusī persona minēta laulātā partnere, bet 41 gadījumā cita radiniece vai kopīgā mājsaimniecībā dzīvojoša sieviete.

Krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" valdes locekle un vardarbības prevences tālruņa vadītāja Santa Laimiņa-Rubene norāda, ka zvanītāja profils lielā mērā atbilst tam, kas redzams arī publiskajā telpā, proti, vardarbības situācijas visbiežāk norisinās ģimenē, kur vardarbības veicējs ir tēvs, vīrs vai dzīvesbiedrs. Tāpat esot gadījumi, kad vardarbību pret saviem vecākiem īsteno arī pieauguši bērni.

Agresijas un vardarbīgas uzvedības riski vīriešiem novērojami biežāk, tomēr būtiski uzsvērt - daļa šo cilvēku apzinās, ka viņu reakcijas kļūst destruktīvas, un meklē veidu, kā tās mainīt, pauž Laimiņa-Rubene. Vienlaikus runāt par agresiju un atzīt grūtības joprojām ir ļoti sarežģīti, un cilvēki bieži baidās tikt stigmatizēti, novērojumos dalās tālruņa vadītāja.

Viņas ieskatā, anonīms un profesionāls atbalsts ir būtisks, jo tas ļauj sasniegt cilvēku brīdī, kad viņš vēl ir gatavs runāt un meklēt palīdzību. Nereti tieši savlaicīga saruna var kļūt par robežšķirtni starp destruktīvas uzvedības atkārtošanos un spēju laikus mainīt savu rīcību, attiecības un konfliktu risināšanas veidu, norāda Laimiņa-Rubene.

Tālruņa sarunās visbiežāk sākotnēji tiek runāts par emocionālo vardarbību - tā minēta 160 gadījumos. "Skalbes" skaidro, ka emocionālā vardarbība var izpausties kā kliegšana, pazemošana, aizvainojoši vārdi, draudi, kontrole vai partnera noniecināšana. Tā ir rīcība, ko cilvēkam sākotnēji var būt vieglāk atzīt nekā fizisku vardarbību.

Centrā uzsver, ka vardarbība var izpausties arī fiziski, seksuāli, ekonomiski, kā kontrole, vajāšana vai cita rīcība, kas ierobežo otra cilvēka drošību un brīvību. Lai gan emocionālā vardarbība sabiedrībā un individuāli nereti tiek normalizēta vai uztverta kā "vienkārši strīds", ilgtermiņā tā var ietekmēt otra cilvēka drošības sajūtu, pašvērtējumu un psiholoģisko labklājību. Tāpēc iespēja par to runāt agrīni palīdzot labāk saprast, kur beidzas konflikts un sākas vardarbīga uzvedība.

Pirmais zvans var palīdzēt mazināt spriedzi un saprast turpmākos soļus, taču vardarbīgas uzvedības maiņai nereti nepieciešams ilgāks darbs ar sevi speciālistu uzraudzībā.

Latvijā kopš 2015. gada ir pieejams valsts finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām pilngadīgām personām. Pakalpojuma mērķis ir palīdzēt cilvēkam apzināt vardarbīgas uzvedības sekas, mazināt vardarbības izpausmes pret apkārtējiem un novērst turpmākus vardarbības riskus. To iespējams saņemt individuālu psihologa konsultāciju vai grupu nodarbību veidā - līdz 16 individuālām vai grupu konsultācijām.

Pakalpojums nav paredzēts tikai tiem cilvēkiem, kuri līdz palīdzībai nonākuši pēc tiesas, policijas vai citu institūciju iesaistes. To, vēršoties savas deklarētās dzīvesvietas sociālajā dienestā, var pieprasīt arī persona, kura pati baidās, ka varētu izturēties vardarbīgi, vai atzīst, ka ir veikusi vardarbību.

Laimiņas-Rubenes skatījumā informācija par pieejamo palīdzību joprojām nesasniedz visus, kuriem tā varētu būt nepieciešama. Vardarbības prevences tālruņa sarunās 89 gadījumos zvanītāji norādījuši, ka par šādu programmu nav zinājuši, bet 105 gadījumos bija dzirdējuši, ka tāda pastāv, tomēr nebija tajā piedalījušies.

Speciāliste akcentē, ka vardarbības mazināšanā ir ļoti svarīgi, lai cilvēks palīdzību varētu saņemt pēc iespējas agrāk - ne tikai tad, kad jau iesaistīta tiesa, policija vai citas institūcijas. Ja cilvēks pats sāk apzināties, ka viņa rīcība var kaitēt otram, tas ir būtisks brīdis, kurā iespējams strādāt ar cēloņiem, nevis sekām.

Laimiņa-Rubene arī norāda, ka vardarbības prevences tālrunis palīdz mazināt plaisu starp pieejamo palīdzību un tās izmantošanu, jo sarunā cilvēks var uzzināt par valsts apmaksātu atbalstu, pārrunāt savu gatavību iesaistīties rehabilitācijas procesā un spert pirmo soli ilgtermiņa pārmaiņu virzienā.

"Skalbes" apkopotie dati liecina, ka vardarbības riska situācijas ne vienmēr nonāk institūciju redzeslokā - gada laikā 191 gadījumā policija nav izsaukta. Centrā pieļauj, ka daļā gadījumu situācija nav sasniegusi akūtu apdraudējumu, tomēr tas var būt saistīts arī ar grūtībām atpazīt vardarbības nopietnību vai sev atzīt, ka jāvēršas pēc palīdzības.

Vardarbības prevences tālrunis 22045225 ir pieejams cilvēkiem, kuri saskaras ar agresīvām domām, grūtībām kontrolēt dusmas vai vēlas mainīt savu uzvedību attiecībās. Konsultācijas ir anonīmas. "Skalbes" tīmekļa vietnē pieejams arī digitāls tests savas rīcības risku izvērtēšanai.