Latvijas iedzīvotāju gatavība krīzes situācijām joprojām ir ļoti zema, uzskata domnīcas “LaSER” pētnieks Roberts Kits. Viņš norāda, ka cilvēkiem trūkst ne tikai praktisku iemaņu, bet arī izpratnes par savu atbildību ārkārtas situācijās.
Latvijas sabiedrība joprojām nav pietiekami sagatavota nopietnām krīzes situācijām, un viens no lielākajiem riskiem ir cilvēku pārliecība, ka par visu parūpēsies valsts.
Tā intervijā aģentūrai LETA atzina domnīcas “LaSER” pētnieks Roberts Kits.
Pēc viņa teiktā, pērn Rīgā organizētā krīzes situācijas simulācija parādījusi, ka daudzi cilvēki neuztver civilās aizsardzības jautājumus kā savu personīgo atbildību.
“Situācija ar gatavību krīzēm ir diezgan bēdīga,” norādīja pētnieks.
Kits uzskata, ka Latvijā nepieciešamas daudz plašākas praktiskās apmācības — ne tikai teorētiska informācija, bet arī reālu situāciju izspēle.
Lai gan mācību “Namejs” laikā tika organizēta evakuācijas simulācija, eksperta ieskatā tas noticis pārāk ierobežotā mērogā, lai sabiedrība patiešām iegūtu nepieciešamo pieredzi.
Pētnieks uzsver, ka krīzes situācijā nepietiek tikai ar pārtikas rezervēm vai ideju par “72 stundu somu”. Svarīgi ir saprast, ko konkrēti darīt brīdī, kad atskan sirēna vai tiek saņemts brīdinājums telefonā.
Tas nozīmē, ka civilā aizsardzība nevar balstīties tikai uz pieņēmumu, ka cilvēki intuitīvi zinās, kā rīkoties.
Kits kā piemēru minēja Igauniju, kur individuālās gatavības periods nesen palielināts no 72 stundām līdz desmit dienām. Tomēr viņš norāda, ka bez praktiskām zināšanām pat ilgākas rezerves pašas par sevi problēmu neatrisina.
Eksperts uzsvēra arī nepieciešamību saskaņot civilās aizsardzības un militāros plānus. Pretējā gadījumā reālā krīzē var rasties haoss.
Kā piemēru viņš minēja pirmās dienas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad Kijivā milzīgo sastrēgumu dēļ teritorijas aizsardzības vienības nespēja ātri pārvietoties.
Pēc Kita domām, krīžu pārvaldībā svarīga ir visa sistēma kopumā — sākot no kritiskās infrastruktūras un valsts iestādēm līdz pašiem iedzīvotājiem.
“Ja viens ķēdes posms iztrūkst, visa sistēma var tikt paralizēta,” uzsvēra pētnieks.
Viņš arī brīdina, ka bīstamākā pieeja ir paļauties uz domu, ka “gan jau viss būs labi”.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru