Laikā, kad daļa Latvijas iedzīvotāju šūnapraides paziņojumus par potenciālajiem drošības riskiem saņem arvien biežāk, 89% iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir būtiski laikus identificēt un reaģēt uz neatļautu dronu aktivitāti, īpaši pie robežām un kritiskās infrastruktūras objektiem, informēja komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēja SIA "Bite Latvija", atsaucoties uz veikto aptauju.
"Bite Latvija" norāda, ka tas apliecina sabiedrības augsto izpratni par savlaicīgas informēšanas, monitoringa un koordinētas reaģēšanas nozīmi dažādās drošības situācijās, kur nozīmīga loma ir stabilai sakaru infrastruktūrai.
Aptaujā lielākā daļa iedzīvotāju atzīmējuši, ka, viņuprāt, šūnapraides paziņojumi noderīgākie ir civilās aizsardzības apdraudējumā, tai skaitā dronu vai cita militāra apdraudējuma, ķīmisku avāriju vai evakuācijas situācijās, kas kopumā atzīmēti 77% gadījumu, kā arī dabas un vides apdraudējumā, piemēram, vētru, plūdu vai apledojuma dēļ, kas atzīmēti 62% gadījumu. Retāk norādītas tādas situācijas kā pazudušu personu meklēšana - 29% gadījumu, piemēram, ja pazudis bērns, seniors vai persona ar veselības traucējumiem, kā arī satiksmes vai infrastruktūras avārijas - 21% gadījumu, piemēram, lieli ceļu satiksmes negadījumi, elektroapgādes vai sakaru pārrāvumi. 35% atbildēs atzīmētas arī citas ārkārtas situācijas, piemēram, sabiedriskās drošības apdraudējumi un veselības riski.
Šūnapraides sistēmai kritiska ir GPS nodrošinātā precīzā laika sinhronizācija, jo mobilā tīkla bāzes stacijām jādarbojas saskaņoti līdz pat mikrosekunžu precizitātei, lai ziņojumi vienlaikus sasniegtu visus lietotājus konkrētā teritorijā. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā GPS traucējumi ir kļuvuši par biežu elektroniskās karadarbības parādību, kas skar ne tikai Ukrainu, bet arī plašāku Eiropas reģionu, tostarp Latviju. Tas nozīmē, ka traucējumi var ietekmēt arī telekomunikāciju infrastruktūras sinhronizāciju un līdz ar to šūnapraides sistēmu uzticamību tieši situācijās, kad tā ir viskritiskākā, atzīmē "Bite Latvija".
Kā norāda "Bite Latvija" radio tīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs, lai stiprinātu Latvijas spēju savlaicīgi identificēt un monitorēt iespējamos apdraudējumus, "Bite Latvija" šogad ir ierosinājis valstisku iniciatīvu "Nacionālais pretdronu sensoru tīkls uz kritiskās infrastruktūras operatoru bāzes". Tās mērķis ir veidot ciešāku sadarbību starp valsti, drošības institūcijām un infrastruktūras operatoriem, izmantojot jau esošos torņus, datu pārraides tīklus un elektroapgādes infrastruktūru efektīvas un finansiāli ilgtspējīgas drošības sistēmas attīstībai.
Aptauju 2026. gada no 12. līdz 21. maijam veica "Bite Latvija", sadarbojoties ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija". Tajā piedalījās 1001 respondents vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Jau ziņots, ka "Bite Latvija" 2024. gadā strādāja ar 183,75 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 1% un bija 33,712 miljoni eiro. Kompānijas 2025. gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.
Kompānija reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 44 miljoni eiro. "Bite Latvija" vienīgais īpašnieks ir Lietuvas "Bite group", kas pieder globālam aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam "Providence Equity Partners".
Kā ziņots, ceturtdien trešo dienu pēc kārtas austrumu pierobežas pašvaldības saņem brīdinājumus par iespējamiem gaisa telpas apdraudējumiem.
