Valainis atstādina no amata ZM valsts sekretāru 0 81

Tāpat Valainis norādīja, ka ZM līdz 1. jūlijam ir jāpārskata ministrijas struktūra un jāizveido kapitāldaļu pārvaldības institūts, kas atbilst gan profesionālajā ziņā, gan labas pārvaldības principiem.

Valainis arī uzdeva ZM sagatavot jaunu gaidu vēstuli AS "Latvijas valsts meži" (LVM), nosakot skaidri definētus darbības mērķus, finanšu un nefinanšu rādītājus un sasniedzamos kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, kam izpildes termiņš noteikts līdz 1. septembrim.

ZM kā LVM akcionāram nedēļas laikā jāsagatavo ziņojums un tālākais rīcības plāns par LVM padomes izvērtējumu, kā arī padomei uzdots izvērtēt LVM valdes locekļu atbildību.

Vienlaikus Valainis ZM uzdeva četru mēnešu laikā nodrošināt pilnu darba sastāvu, tostarp sagatavot visus nepieciešamos dokumentus atlases procedūrām, lai nodrošinātu, ka LVM tiktu pārvaldīts gan pilnā valdes sastāvā, gan pilnā padomes sastāvā.

Jau ziņots, ka Valainis tikās ar valsts kontrolieri Korčaginu, lai pārrunātu Valsts kontroles veiktās LVM pārraudzības efektivitātes lietderības revīzijas secinājumus.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi būtiskus trūkumus LVM pārvaldībā un Zemkopības ministrijas (ZM) kā kapitāldaļu turētājas īstenotajā uzņēmuma uzraudzībā, un tas radījis valstij skaidri izmērāmas negatīvas sekas.

Pēc Valsts kontroles aplēsēm trūkumu LVM stratēģiskajā un dividenžu plānošanā un rīcībā ar brīvajiem finanšu līdzekļiem, kā arī kokrūpniekiem sniegtā atbalsta dēļ šīs negatīvās sekas mērāmas daudzos desmitos miljonu eiro.

Revīzijā atklāts, ka ZM vismaz 130,3 miljonus eiro nav novirzījusi valsts budžetā papildu dividenžu maksājumu veidā. Tāpat ZM rosināto, Ministru kabineta un akcionāru sapulces pieņemto lēmumu rezultātā LVM 2024.-2026. gadā samazināja egles un priedes II šķiras zāģbaļķu cenas, kapitālsabiedrības ieņēmumus samazinot par 49,4 miljoniem eiro.

Valsts kontroles vērtējumā, šie lēmumi pieņemti ārpus Ministru kabineta un akcionāra kompetences un ir uzskatāmi par kapitālsabiedrībai zaudējumus radošu rīcību.

Tāpat vēstīts, ka Valsts kontrole revīziju iepriekš bija plānojusi publiskot 13. maijā, bet pēdējā brīdī tās rezultātus apstrīdēja ZM.

Revīzijā vērtēti valsts mežu pārvaldības procesi, atbildības sadalījums un publisko resursu izmantošanas lietderība, un tā ir saistīta ar tā dēvēto kokrūpnieku atbalsta lietu.

Savukārt šobrīd jau no amata atbrīvotais zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) iepriekš apgalvoja, ka ZM veiktajā dienesta pārbaudē nav konstatēts, ka valstij būtu nodarīti zaudējumi, sniedzot atbalstu kokrūpniekiem 2023. gadā.

Ģenerālprokuratūras lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas sākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un pieļautu bezdarbību prettiesiska atbalsta sniegšanā kokrūpniekiem.

Desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 14. maijā veiktas procesuālās darbības, ir Krauze, bijušais ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma "Pata Strenči" darbinieks, Valmieras novada domes deputāts no partijas "Valmierai un Vidzemei" Reinis Muižnieks un "Pata" īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.

Pērn 20. novembrī Ģenerālprokuratūrā sākās pārbaude par to, vai, lemjot par atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, valsts amatpersonas ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. Pārbaudē konstatēta iespēja, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā saistībā ar prettiesisku atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, veicot cenu korekciju LVM ilgtermiņa līgumos. Līdz ar to Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā".

Vienlaikus ar kriminālprocesa sākšanu prokurora pārbaude nav pabeigta, un tā Ģenerālprokuratūrā tiek turpināta, tostarp sadarbībā ar Valsts kontroli.