EK šogad prognozē Latvijas ekonomikas izaugsmi 1,4% apmērā 0 41

EK ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV) vērtē, ka konflikts Tuvajos Austrumos ir izraisījis būtisku enerģijas cenu pieaugumu, negatīvi ietekmējot Latvijas un visas Eiropas Savienības (ES) ekonomiku.

Atbilstoši EK pavasara ekonomikas prognozei šo notikumu ietekmē ES izaugsme 2026. gadā būs zemāka, nekā iepriekš tika prognozēts, - 1,1% apmērā, savukārt inflācija pieaugs līdz 3,1%. Dombrovskis norāda, ka līdzīgas tendences gaidāmas arī Latvijā, kur pēc straujākas izaugsmes 2025. gadā - 2,1% apmērā - šogad paredzēts 1,4% pieaugums, bet inflācija, lielā mērā enerģijas cenu kāpuma dēļ, sasniegs 3,6%.

Dombrovskis skaidro, ka Latvijas izaugsmi turpinās veicināt privātais patēriņš un ES fondu investīcijas. "Reaģējot uz šo enerģijas cenu šoku, ES dalībvalstīm ir jāmācās no iepriekšējo krīžu pieredzes - atbalstam ir jābūt īslaicīgam, mērķētam un vērstam uz tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kurus cenu kāpums skar vissmagāk, saglabājot fiskālo ilgtspēju un neveicinot fosilā kurināmā patēriņu. Tāpat jāturpina reformas, kas stiprina mūsu enerģētisko neatkarību un ekonomikas konkurētspēju," uzsver Dombrovskis.

Finanšu ministrija (FM) informēja aģentūru LETA, ka EK prognozētā Latvijas ekonomikas izaugsme ir par 0,3 procentpunktiem mazāka, nekā EK prognozējusi pērnā gada novembrī, un par 1,2 procentpunktiem mazāka nekā FM bāzes scenārija prognozēs šā gada februārī, kad tika sagatavots Fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojums.

FM februāra sākumā sagatavotās prognozes, kas balstījās uz tolaik pieejamiem datiem, neparedzēja globālo un reģionālo konfliktu tik krasu saasināšanos. Negatīvie riski, tajā skaitā ģeopolitiskie konflikti, tika ietverti alternatīvajā - pesimistiskajā attīstības scenārijā. Tas šim gadam paredzēja ekonomikas izaugsmi 0,7% apmērā jeb par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā bāzes scenārijā. FM norāda, ka uz šo brīdi pieejamie makroekonomiskie dati un aplēses par Persijas līča konflikta ietekmi nesignalizē tik krasu ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanos.

Tieši pretēji, uzsver FM, operatīvi pieejamie mēnešu dati liecina, ka ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī ir saglabājusies spēcīga, aptuveni pērnā gada līmenī, augot galvenajām biznesa nozarēm, tostarp rūpniecībai, būvniecībai un tirdzniecībai. Arī pārliecības indikatori, kas aprīlī jau ietver Persijas līča konflikta ietekmi, neuzrāda krasu pasliktinājumu.

FM informē, ka salīdzinoši būtiski ir kritusies patērētāju pārliecība, tomēr mērenāk nekā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tikmēr pārliecība biznesa nozarēs, tostarp rūpniecībā, būvniecībā un mazumtirdzniecībā, pasliktinājusies tikai nenozīmīgi.

Līdz ar to, ja nenotiks tālāka konflikta eskalācija, kopējā ekonomikas izaugsme šim gadam varētu saglabāties tuvu pērnā gada līmenim, nepalēninoties tik strauji, kā savās jaunākajās prognozēs paredz EK, uzskata FM.

Vienlaikus inflācijas prognoze Latvijai ir par 1,2 procentpunktiem augstāka, nekā EK bija prognozējusi 2025. gada novembrī, un par 0,7 procentpunktiem augstāka, nekā FM prognozēja šā gada februārī.

FM skaidro, ka kopš militārās eskalācijas Persijas līča valstīs februāra beigās naftas un gāzes tirgiem ir pievērsta pastiprināta uzmanība visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā un Eiropā, kas lielākoties importē jēlnaftu, naftas produktus, kā arī dabasgāzi. Naftas un gāzes cenu kāpums un tā otrreizējie efekti, kas atspoguļosies augstākos transportēšanas izdevumos un minerālmēslu sadārdzinājumā, varētu ietekmēt arī pārtikas un pakalpojumu cenas. FM norāda, ka tas ir galvenais iemesls inflācijas prognožu pārskatīšanai ne tikai Latvijā, bet arī ES kopumā.

FM atgādina, ka inflācija Latvijā šā gada martā paātrinājās līdz 3,4%, ko noteica degvielas cenu pieaugums. Tomēr aprīlī gada inflācija nedaudz samazinājās līdz 2,9%, jo degvielas cenu pieaugumu mīkstināja pārtikas cenu kritums, kā arī zemāks izglītības pakalpojumu, atpūtas un sporta preču, ēdināšanas un personīgās aprūpes pakalpojumu cenu pieaugums. FM norāda, ka situācija naftas un gāzes tirgos attīstās dinamiski, sekojot notikumiem Persijas līcī. Konflikta laikā energoresursu cenas saglabāsies ļoti svārstīgas, tādējādi ietekmējot arī patēriņa cenu dinamiku.

FM arī informē, ka līdzīgi kā EK pieņēmumi par salīdzinoši ierobežotu, bet negatīvu konflikta ietekmi uz Eiropas ekonomikas izaugsmi ir arī citām vadošajām prognozēšanas institūcijām. Starptautiskā Valūtas fonda un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākās prognozes šim gadam paredz par 0,2-0,4 procentpunktiem lēnāku izaugsmi, nekā tika sagaidīts pagājušā gada beigās. FM skaidro, ka lielākā daļa prognozētāju kā bāzes scenāriju izmanto pieņēmumu, ka līdz jūlijam situācija būs stabilizējusies un naftas cenas sāks pakāpeniski samazināties, atbilstoši tam, kā signalizē naftas nākotnes līgumi.

EK 2026. gada pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisa jaunu enerģētikas šoku, kas veicina inflāciju un pasliktina ekonomisko noskaņojumu.

Līdz 2026. gada februāra beigām tika prognozēts, ka ES ekonomika turpinās attīstīties mērenā tempā, turpinoties inflācijas samazinājumam, taču kopš konflikta sākuma perspektīvas ir būtiski mainījušās. Inflācija sāka pieaugt dažas nedēļas pēc konflikta sākuma, ko veicina straujais energoresursu cenu pieaugums, un ekonomiskā aktivitāte zaudē tempu. EK prognozē, ka 2027. gadā situācija nedaudz uzlabosies, ja spriedze enerģijas tirgos mazināsies.

Pēc 1,5% sasniegšanas 2025. gadā tagad tiek prognozēts, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ES samazināsies līdz 1,1% 2026. gadā, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk, nekā 2025. gada rudens ekonomikas prognozē paredzētie 1,4%. IKP izaugsme 2027. gadā palielināsies līdz 1,4%.

Arī eirozonas izaugsmes prognozes ir līdzīgi samazinātas - līdz 0,9% 2026. gadā un 1,2% 2027. gadā, salīdzinājumā ar attiecīgi 1,2% un 1,4%. EK prognozē, ka inflācija ES 2026. gadā sasniegs 3,1%, kas ir par pilnu procentpunktu vairāk, nekā iepriekš prognozēts, bet 2027. gadā atkal samazināsies līdz 2,4%. Arī eirozonas inflācijas prognoze ir paaugstināta - līdz 3% 2026. gadā un 2,3% 2027. gadā, salīdzinot ar rudens prognozēm 1,9% un 2% apmērā.

Tā kā ES ir neto enerģijas importētāja, tās ekonomika ir ļoti pakļauta Tuvo Austrumu konflikta izraisītajam enerģētikas šokam, kas ir otrais šāds satricinājums mazāk nekā piecu gadu laikā, teikts EK prognozēs. Enerģijas cenu straujais kāpums nozīmē lielākus rēķinus mājsaimniecībām un augošas izmaksas uzņēmumiem, kas daudzās nozarēs samazina peļņu, novirzot ienākumus prom no ES ekonomikas uz enerģiju eksportējošām valstīm.

Konflikta sākumā, pieaugot bažām par inflāciju un darbvietu zaudēšanu, patērētāju noskaņojums samazinājās līdz zemākajam līmenim 40 mēnešu laikā. Tomēr EK prognozē, ka patēriņš joprojām būs galvenais izaugsmes virzītājspēks. Prognozēts, ka uzņēmumu investīcijas ierobežos stingrāki finansēšanas nosacījumi, peļņas samazināšanās un paaugstināta nenoteiktība. Vājāks ārējais pieprasījums arī kavē eksporta pieaugumu.

ES investīcijas enerģētiskajā noturībā, jo īpaši pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, atmaksājas, secina EK. Virzība uz energoresursu piegāžu dažādošanu, dekarbonizāciju un mazāku enerģijas patēriņu ir ļāvusi ES ekonomikai labāk pārvarēt pašreizējo satricinājumu.

Īstermiņa inflācijas perspektīvas kopš 2025. gada rudens prognozes ir pasliktinājušās, un marta un aprīļa dati jau liecina par strauju kāpumu, ko veicinājušas enerģijas cenas, norāda EK. Kopējā inflācija 2026. gadā sasniegs 3,1%, pirms 2027. gadā tā mazināsies, jo paredzams, ka energoresursu cenas pakāpeniski samazināsies, lai gan tās saglabāsies aptuveni 20% virs pirmskara līmeņa. Šī prognozes pārskatīšanu uz augšu EK galvenokārt skaidro ar enerģijas cenu straujo kāpumu.

Pagājušajā gadā nodarbinātība pieauga par 0,5%, ES ekonomikā radot vairāk nekā vienu miljonu darbvietu. EK prognozē, ka 2026. gadā nodarbinātības pieaugums palēnināsies līdz 0,3%, bet 2027. gadā atkal nedaudz palielināsies līdz 0,4%. EK prognozē, ka bezdarba līmeņa ilgtermiņa samazināšanās beigsies, 2027. gadā stabilizējoties aptuveni 6% līmenī. Paredzams, ka nominālo algu pieaugums saglabāsies spēcīgs, jo tās pielāgosies augstākai inflācijai.

Saskaņā ar EK prognozēm paredzams, ka vispārējās valdības budžeta deficīts ES palielināsies no 3,1% no IKP 2025. gadā līdz 3,6% 2027. gadā, atspoguļojot vājāku ekonomisko aktivitāti, lielākus procentu maksājumus valsts parāda apkalpošanai, atbalsta pasākumus ar mērķi mazināt augstāku enerģijas cenu ietekmi uz neaizsargātām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī lielākus aizsardzības izdevumus. Paredzams, ka publiskās investīcijas ES 2027. gadā stabilizēsies augstā līmenī, neraugoties uz Atveseļošanas un noturības mehānisma maksājumu beigām.

Tiek prognozēts, ka arī ES valsts parāda attiecība pret IKP palielināsies - no 82,8% 2025. gadā līdz 84,2% 2026. gadā un 85,3% 2027. gadā. Eirozonā šī attiecība palielināsies no 88,7% 2025. gadā līdz attiecīgi 90,2% un 91,2% 2026. un 2027. gadā. Tas atspoguļo lielākus primāros deficītus un arvien nelabvēlīgāku procentu likmju un izaugsmes tempa starpību. EK prognozē, ka 2027. gadā četrās dalībvalstīs parāda attiecība pret IKP pārsniegs 100%.

Galvenais ar prognozi saistītais risks attiecas uz konflikta ilgumu Tuvajos Austrumos un tā ietekmi uz globālajiem enerģijas tirgiem, norāda EK. Ņemot vērā neparasti augsto nenoteiktības pakāpi un to, ka samazinās iespējas ātrai piegādes apstākļu normalizācijai, pamatprognoze ir papildināta ar alternatīvu scenāriju, kas paredz ilgstošākus pārrāvumus energoresursu piegādēs.

Saskaņā ar šo scenāriju tiek pieņemts, ka energoresursu cenas ievērojami pārsniegs bāzes scenārijā izmantotās nākotnes līgumu cenu līknes, sasniedzot augstāko punktu 2026. gada beigās un pēc tam līdz 2027. gada beigām pakāpeniski atkal pietuvojoties šīm līknēm. Šajā scenārijā inflācija nemazinātos un ekonomiskā aktivitāte 2027. gadā neatjaunotos tā, kā paredzēts pamatprognozē. Turklāt augstākas cenas varētu mudināt mājsaimniecības un uzņēmumus straujāk samazināt patēriņu un investīcijas.

Turklāt varētu saasināties konkrētu preču un ražošanas resursu, piemēram, dažu naftas pārstrādes produktu, hēlija un minerālmēslu, piegāžu trūkums, izraisot domino efektu globālajās ražošanas ķēdēs un ierobežojot pārtikas cenu pieejamību, prognozē EK.

Darbaspēka pieprasījuma samazināšanās, par ko liecina brīvo darbvietu un darbā pieņemšanas rādītāju kritums, varētu liecināt par nelabvēlīgāku ietekmi uz nodarbinātības pieaugumu turpmāk, uzskata EK.

Pastāvīgā nenoteiktība saistībā ar pasaules tirdzniecības politiku un notiekošā ģeopolitisko un tirdzniecības attiecību pārkārtošanās varētu vēl vairāk vājināt ekonomisko noskaņojumu un izaugsmi, secina EK.

Straujāka strukturālo reformu īstenošana, novēršot ilgstošos šķēršļus ES izaugsmei, joprojām varētu būtiski pozitīvi ietekmēt ekonomikas perspektīvas nākotnē, norāda EK. Apjomīgas publiskās investīcijas tādās nozarēs kā aizsardzība un enerģētika var kompensēt daļu no privātajā sektorā gaidāmā vājuma. Tāpat EK norāda, ka mākslīgais intelekts (MI) ir gan iespēja, gan risks - produktivitātes pieaugums varētu veicināt ieguldījumus ES, savukārt darba tirgus satricinājumi varētu negatīvi ietekmēt pieprasījumu.

Šīs prognozes pamatā ir tehniski pieņēmumi par valūtas maiņas kursiem, procentu likmēm un preču cenām atbilstoši situācijai līdz 29. aprīlim. Attiecībā uz visiem pārējiem datiem, tostarp pieņēmumiem par dalībvalstu politiku, šajā prognozē ir iekļauta līdz 4. maijam pieejamā informācija.

EK katru gadu publicē divas visaptverošas prognozes (pavasarī un rudenī), kas aptver plašu ekonomisko rādītāju klāstu visām ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm, EBTA valstīm un citām lielākajām ekonomikām.

https://infogram.com/latvijas-ikp-prognozes-2026-1h7v4pd08kwg84k

https://infogram.com/latvijas-inflacijas-prognozes-no-2026gada-1hnq41opz1eyk23