«Atvarai «Eirovīzijas» fināls nav garantēts, bet cerības ir pamatotas,» eksperti ir satraukti 0 93

Latvija šogad startēs Eirovīzijas otrajā pusfinālā ar devīto kārtas numuru. Eksperti norāda, ka Atvaras izredzes būs atkarīgas ne tikai no dziesmas kvalitātes, bet arī no priekšnesuma vizuālā risinājuma, vokālā izpildījuma, konkurentiem pusfinālā un tā, vai ārvalstu skatītājs īsā laikā spēs uztvert dziesmas emocionālo kodolu.

Eirovīzijas eksperts Edgars Bāliņš Atvaras izredzes vērtē piesardzīgi. Viņaprāt, Latvijas pārstāve var iekļūt finālā, tomēr tas nav uzskatāms par drošu scenāriju. Viņš norāda, ka latviski nerunājošam skatītājam dziesmas “Ēnā” vēstījums būs jāuztver caur balsi, atmosfēru, skatuves tēlu un komentētāju skaidrojumu. Latvijā dziesmas jēga ir saprotama uzreiz, bet Eirovīzijas pusfinālā tai jānostrādā dažās minūtēs starp citu valstu priekšnesumiem.

Eirovīzijas fanu kluba prezidents Miroslavs Kodis uzskata, ka Atvarai par labu runā spēcīga dziesma, skatuves tēls un veiksmīga komunikācija ar žurnālistiem un faniem. Viņš uzsver, ka Eirovīzijā mākslinieks dzīvo ne tikai trīs minūtes uz skatuves, bet arī preses telpā, fanu vidē un sociālajos medijos.

Latvijas Televīzijas satura redaktore Anna Platpīre Atvaras dziesmu sauc par spēcīgu un norāda, ka Latvijas komanda ir izdarījusi maksimāli daudz, lai priekšnesums būtu gatavs lielajai skatuvei. Viņas vērtējumā “Ēnā” nav vienkārša romantiska balāde, bet dziesma ar savu stāstu, sāpi un problemātiku.

Savukārt mūzikas minēšanas spēles “Melomaniaki” pārstāve Undija Ancēna dziesmu vērtē emocionāli, norādot, ka Atvaras priekšnesums viņai radījis “skudriņas”. Viņa tic, ka dziesma var aizķert arī tos skatītājus, kuri latviski nesaprot.

Eksperti vienlaikus uzsver, ka Eirovīzijas pusfināls ir cita spēle nekā nacionālā atlase. Atvara Latvijā ieguva spēcīgu mandātu, uzvarot “Supernovā”, tomēr starptautiskajā konkursā dziesmai jāizceļas ļoti īsā uzmanības logā. Tāpēc kopējais vērtējums ir piesardzīgi optimistisks – fināls nav drošs, bet cerības nav bez pamata.

Runājot par iespējamo konkursa uzvarētāju, Bāliņš šogad nopietni raugās Somijas virzienā. Viņaprāt, Somijas priekšnesumam var palīdzēt Eirovīzijā bieži efektīvais vijoles elements, kas televīzijas priekšnesumā var radīt dramatisku un skatītājam viegli uztveramu kulmināciju.

Arī Kodis sliecas Somijas virzienā, atsaucoties gan uz fanu noskaņojumu, gan bukmeikeru prognozēm. Tomēr viņš atgādina, ka fanu prognozes nereti sajaucas ar vēlmēm, jo uzvarētājvalsts nozīmē arī nākamā gada konkursa galamērķi. Eirovīzijā favorīta statuss nav garantija – tas var mainīties pēc mēģinājumiem, televīzijas kadriem vai neveiksmīga vokālā snieguma.

Eksperti arī norāda, ka Eirovīzijas rezultātu Latvijā bieži mēdz vērtēt pārāk šauri – tikai pēc tā, vai pārstāvis iekļuvis finālā. Kodis uzsver, ka konkurss māksliniekam ir arī starptautiska platforma, kas var dot jaunus fanus, koncertu iespējas un atpazīstamību arī tad, ja fināls netiek sasniegts.

Bāliņš piekrīt, ka pati nonākšana uz Eirovīzijas skatuves jau ir liels sasniegums. Ja mākslinieks un komanda ir izdarījuši visu iespējamo, netikšana finālā nav automātiski uzskatāma par izgāšanos.

Ancēna savukārt atgādina, ka Eirovīzijas vēsturē skatītāju atmiņā paliek ne tikai uzvarētāji, bet arī priekšnesumi, kas radījuši emocijas, izklaidējuši vai kļuvuši par kopīgu skatīšanās pieredzi. Viņasprāt, konkursā nozīmīgi ir arī mirkļi, kas dzīvo ilgāk par rezultātu tabulu.

Eksperti prognozē, ka Latvijā interese par konkursu saglabāsies augsta, īpaši gadījumā, ja Atvarai izdosies iekļūt finālā. Platpīre norāda, ka dalība finālā ir būtisks faktors auditorijas piesaistei, tomēr Eirovīzija Latvijā sasniedz ļoti plašu skatītāju loku arī ārpus tradicionālās fanu kopienas.