Krīzes vadības centram kopā ar iesaistītajām institūcijām būs jāsagatavo un jāpublisko materiāls par šūnu apraides ziņojumu veidiem, izriet no 7. maija Krīzes vadības sēdes protokola.
Ceturtdien sēde tika sasaukta saistībā ar Latgalē notikušajiem dronu incidentiem.
Sēdē tika nolemts, ka Krīzes vadības centram sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām jāsagatavo īss, uzskatāms materiāls par šūnu apraides ziņojumu veidiem, ziņojumu krāsu kodiem un to nozīmi atkarībā no apdraudējuma rakstura, kā arī par rīcību, kas attiecīgo ziņojumu saņēmējiem jāievēro līdz brīdinājuma atcelšanai. Tāpat jānodrošina šo materiālu publiskošana.
Sēdes protokolā arī teikts, ka Iekšlietu ministrijai, tās pakļautībā esošajam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam kopīgi ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem atkārtoti jāizvērtē jautājums par sadarbību un konkrēto pienākumu sadali šūnu apraides ziņojumu nosūtīšanai apdraudējuma gadījumā.
Savukārt iekšlietu ministram izvērtējums būs jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabineta Krīzes vadības sēdē.
Šūnu apraide paredz vairākus agrīnās brīdināšanas paziņojumu veidus - tiks izplatīti sarkanie, oranžie un dzeltenie brīdinājumi. Tāpat ir ziņojumi par pazudušiem bērniem, par apdraudējuma situācijas beigām un mācību brīdinājumi.
Šūnu apraides paziņojumi nav SMS ziņas. Mobilajos telefonos agrīnās brīdināšanas paziņojumi parādās speciālā formātā ar atšķirīgu skaņas signālu, tos nevar modificēt vai pārsūtīt citiem tālruņiem. Šie paziņojumi atšķiras no ierastajām īsziņām, e-pastiem un sociālo tīklu ziņām, jo tie ir iebūvēti kā atsevišķa funkcionalitāte.
Šūnu apraide darbojas līdzīgi kā radio - tā nenodrošina atgriezenisko saiti no saņēmēja un netraucē ierasto saziņu. Paziņojumi ir bez maksas, tiem nav nepieciešama iepriekšēja reģistrēšanās vai abonēšana jeb SIM karte. Paziņojums tiek saņemts, ja mobilais tālrunis atrodas konkrētā mobilo sakaru torņa uztveršanas zonā.
Kā ziņots, ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti, no kuriem vismaz viens nokrita Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu. Tiek uzskatīts, ka vēl viens drons varētu būt nokritis nomaļākā vietā, bet cits drons atstājis Latvijas gaisa telpu.
Ludzas, Balvu un Rēzeknes apkārtnē esošie cilvēki pēc dronu ielidošanas savos mobilajos tālruņos saņēma šūnu apraides paziņojumus par apdraudējumu gaisa telpā.
Nacionālie bruņotie spēki atgādina - kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, ir iespējama tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ceturtdien pēc Krīzes vadības sēdes žurnālistiem pauda neapmierinātību, ka šūnu apraides ziņojums par rīta agrumā notikušo drona incidentu naftas produktu uzglabāšanas objektā Rēzeknē tika izsūtīts tikai pēc tam, kad tas jau bija noticis.
Pēc sabiedrības un politiķu paustās kritikas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzdeva veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu reaģēšanu uz ceturtdienas rītā Latgalē piedzīvotajiem dronu incidentiem.
Sprūds tviterī norādījis, ka nevienam Latvijā nav jādzīvo ar sajūtu, ka virs galvas var nekontrolēti lidot ar sprāgstvielām aprīkoti droni. Viņš uzskata, ka Rēzeknē nokritušais drons iedzīvotājiem pamatoti rada jautājumus par drošību.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru