Ziemeļvalstu noturības organizācija atgādina par nepieciešamību aktualizēt krīžu plānus visā Baltijā 0 50

Incidents Rēzeknē apliecina, ka drošības vide Baltijas reģionā turpina strauji mainīties un militāri vai hibrīdapdraudējumi turpmāk, visticamāk, skars ne tikai pierobežas teritorijas, uzsver CIREN.

Organizācijā uzsver, ka mūsdienu draudi var ietekmēt kritisko infrastruktūru, uzņēmumus, loģistikas ķēdes, sakarus, energoapgādi un sabiedrisko kārtību daudz plašākā ģeogrāfiskā teritorijā.

CIREN rekomendē uzņēmumiem un pašvaldībām tuvākajā laikā aktualizēt krīžu vadības un darbības nepārtrauktības plānus, pārbaudīt kritiskās infrastruktūras ievainojamību, organizēt praktiskus stresa testus, galda simulācijas un pilna mēroga mācības, izvērtēt saziņas kanālu un energoapgādes alternatīvas.

Tāpat organizācija rekomendē izvērtēt personāla rīcības algoritmus gaisa apdraudējuma, kiberincidentu, elektroapgādes traucējumu, dezinformācijas kampaņu un citu ārkārtas situāciju gadījumā, iedzīvotāju apziņošanu, stiprināt sadarbību starp uzņēmumiem, pašvaldībām, valsts institūcijām un bruņotajiem spēkiem.

Tas nozīmē arī ļoti praktisku sagatavošanos - iedzīvotāji ir noskaidrojuši un izmēģinājuši maršrutu uz drošu patvēruma vietu, savukārt lielās pilsētas kopā ar bruņotajiem spēkiem sagatavojušas pretdronu aizsardzības pozīcijas, plānus un rīcības algoritmus, kā arī salāgojušas šīs darbības ar civilās aizsardzības plāniem, norāda CIREN.

"Lai arī uzņēmumu un sabiedrības noturības jautājumi jau vairākus gadus ir tās dienaskārtībā, un daudzi uzskata, ka Latvija - uzņēmumi un valsts iedzīvotāji - ir gatavi krīzes situācijām, reālie dati diemžēl rāda nepietiekamu gatavību," pausts organizācijas paziņojumā.

Pērn Ziemeļvalstu noturības samitā prezentētā "Norstat" analīze liecina, ka tikai 19% Latvijas iedzīvotāju iepriekšējā gadā piedalījušies kādās civilās aizsardzības vai krīžu mācībās, bet 80% to nav darījuši. Jaunākie dati par situācijas attīstību šajā jomā būs pieejami 10. septembrī kārtējā Ziemeļvalstu noturības samitā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti, no kuriem vismaz viens nokritis Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.

Patlaban zināms par diviem nokritušiem droniem, no kuriem otrs vēl tiek meklēts.

Pēc Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pieprasījuma plkst. 4.09 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Ludzas, Balvu un plkst. 4.43 Rēzeknes novadā izsūtīja šūnu apraides paziņojumu. Ap plkst. 8.30 bruņotie spēki paziņoja par apdraudējuma noslēgšanos.

NBS atgādina - kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, ir iespējama tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts.

Gan aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), gan iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) informējuši, ka ir devušies uz Rēzekni. Pusdienlaikā tur gaidāma atbildīgo dienestu preses konference par notikušo.

Sprūds intervijā Latvijas Televīzijā skaidroja, ka pirmšķietami pastāv iespēja, ka tie ir no Ukrainas puses uz Krieviju virzīti droni, bet tas vēl jāizvērtē.

"Ukrainai ir visas tiesības sevi aizstāvēt un dot triecienus pa mērķiem Krievijas teritorijā," uzsvēra ministrs, solot informēt, tiklīdz būs lielāka skaidrība par šo dronu mērķi.