Pie tā, lai lidojošus dronus spētu pamanīt no liela attāluma un pietiktu laika tos notriekt, strādā visas pasaules militārā industrija, tajā skaitā arī Latvijas, bet pagaidām šādi pilnvērtīgi strādājoši risinājumi vēl nav pieejami un droni tiek detektēti akustiski no salīdzinoši neliela attāluma, ceturtdien preses konferencē atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis.
Viņš skaidroja, ka Ukrainas sniegta informācija par tās palaistajiem droniem neko daudz Latvijai nepalīdzēs, jo tie pēc novirzīšanas no sākotnējā mērķa maina trajektoriju un neviens nevar prognozēt, kurā brīdī un kurā vietā tie parādīties.
"To, ka kaut kas lido Krievijas vai Baltkrievijas teritorijā, mēs zinām, jo mums ir savi informācijas iegūšanas avoti, bet to, ka mazs drons šķērso Latvijas gaisa telpas robežu, mēs ne vienmēr spējam detektēt," sacīja Leščinskis.
Viņš informēja, ka šorīt trijos gadījumos akustiskie sensori uztvēra signālus no objektiem, taču nav iespējams uzreiz noteikt, ka tie ir droni. Leščinskis skaidroja, ka pēc sākotnējā detekcijas tikpat labi varētu izrādīties, ka tie ir mopēdi, motocikli vai citi transporta līdzekļi. Kad iezīmējas objekta trajektorija, bruņotie spēki sāk saprast, kas tie ir droni.
"Šajā gadījumā drons avarēja pirms mēs paguvām kaut ko izdarīt," atzina Leščinskis.
Viņš skaidro, ka šorīt tika aktivizētas pretgaisa aizsardzības grupas, Baltijas gaisa patrulēšanas misija, kas diezgan ilgi uzturējās gaisa telpā, taču neesot bijis nepieciešams pieņemt lēmumu par šo objektu iznīcināšanu.
Leščinskis norādīja, ka klasiskā radaru sistēma spēj noteikt lielus objektus, piemēram, lidmašīnas, helikopterus arī 400 kilometru attālumā, bet kopš 2022. gada, kad Krievija iebruka Ukrainā, droni ir jauna rakstura draudi, kas prasa jaunus risinājumus. Pēc viņa teiktā, ir jābūt efektīvām ieroču sistēmām, kas varētu ātrāk reaģēt, tajā skaitā tiktu vadītas ar mākslīgo intelektu.
"Mēs strādājam, lai visi resursi, kas ir mūsu rīcībā, tiktu novirzīti austrumu robežas virzienā. Šogad nāks klāt jaunas iekārtas, taču visam ir vajadzīgs laiks," sacīja Leščinskis.
LETA jau ziņoja, ka ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti, no kuriem vismaz viens nokritis Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.
Patlaban zināms par diviem nokritušiem droniem, no kuriem otrs vēl tiek meklēts. Šis drons varētu atrasties Rēzeknes novadā.
Pēc Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pieprasījuma plkst. 4.09 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Ludzas, Balvu un plkst. 4.43 Rēzeknes novadā izsūtīja šūnu apraides paziņojumu. Ap plkst. 8.30 bruņotie spēki paziņoja par apdraudējuma noslēgšanos.
NBS atgādina - kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, ir iespējama tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts.
