Saeimas komisija neatbalsta Valaiņa priekšlikumu ļaut pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu 0 53

Valsts drošības dienests (VDD) tika paudis viedokli, ka šādas izmaiņas radītu drošības un resursu riskus.

Valaiņa priekšlikums paredzēja, ka ārzemniekam būtu tiesības pieprasīt TUA izsniegšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņš Rīgā, Jūrmalā, Ikšķilē, Saulkrastos, Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines vai Salaspils novados, vai arī Garkalnes, Ropažu, Saulkrastu, Stopiņu vai Tīnūžu pagastos būtu iegādājies īpašumu, kura vērtība ir vismaz 250 000 eiro, vai ārpus minētajām administratīvajām teritorijām iegādājies ne vairāk kā divus nekustamos īpašumus, kuru kopējā vērtība būtu vismaz 250 000 eiro.

Komisija atbalstīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) priekšlikumu, ka ilgtermiņa vīzas izsniegšanu atteiks, ja ārzemnieks ir administratīvi sodīts par militārās agresijas un kara noziegumus slavinošu simbolu vai totalitāro režīmu simbolu izmantošanu publiskā vietā vai likumā noteiktajā kārtībā atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijā vai ārpus tās, par ko Latvijas likumā paredzēts kriminālsods.

Plānots, ka šo nosacījumu nepiemēros, ja ārzemnieka uzturēšanās Latvijā atbilst Latvijas valsts interesēm, ja tas ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām un atsevišķos citos gadījumos.

Komisija noraidīja deputāta Edvīna Šnores (NA) priekšlikumu, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, pieprasot jaunu vai atkārtotu TUA, būtu nepieciešams iesniegt apliecinājumu par valsts valodas apguvi vismaz pamata līmeņa otrajā pakāpē (A2).

Komisija atbalstīja ekonomikas ministra priekšlikumu, ka TUA ārzemniekam būs tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja viņš Latvijā plāno īstenot aktivitātes, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam, un tiks izpildīta virkne nosacījumu, kas apliecinās, ka kapitālsabiedrība veic inovatīva produkta izstrādi, ražošanu vai attīstību.

Kopumā uz trešo lasījumu likumprojektam iesniegti 175 priekšlikumi, no kuriem lielākā daļa ir redakcionāli. Līdz šim komisija izskatījusi 77 priekšlikumus. Daļa no tiem tika noraidīti vai arī atsaukti.

Kā ziņots, lai stiprinātu trešo valstu pilsoņu kontroli Latvijā, Iekšlietu ministrija sagatavojusi un iesniegusi apjomīgu priekšlikumu paketi likumprojektam. Daļa no iesniegtajiem priekšlikumiem papildina Iekšlietu ministrijas jau izstrādāto un Ministru kabinetā apstiprināto rīcības plānu trešo valstu pilsoņu kontroles stiprināšanai.

Kā norādījusi ministrija, strādājot Saeimas komisijās un dažādos starpnozaru formātos, ministrija ir nonākusi pie vērtīgiem priekšlikumiem, kas veicinās stingrākus un skaidrākus noteikumus, kā arī papildinās jau Ministru kabinetā apstiprināto informatīvo ziņojumu par trešo valstu pilsoņu kontroles mehānismu stiprināšanu.

Kā viens no priekšlikumiem, kas attiecināms uz studiju procesu un studentiem no trešajām valstīm - ja līdz šim augstskolām vajadzēja ziņot Valsts robežsardzei par studentu ārzemnieku tad, ja lekcijas neattaisnotu iemeslu dēļ bija kavētas 14 dienas, tad Iekšlietu ministrija rosina kavēto dienu skaitu saīsināt līdz trīs dienām.

Ministru kabineta jau akceptētajā rīcības plānā ir virkne pasākumu trešo valstu pilsoņu uzturēšanās kontrolei - piemēram, nodarbinātības jomā plānots ierobežot darba devēju iespējas uzaicināt trešo valstu pilsoņus vienkāršajās profesijās, paredzot šādu iespēju vienīgi A klases uzņēmumiem pēc VID reitingu sistēmas, kā arī, sekojot 14 citu ES dalībvalstu piemēram, liegt piesaistīt trešo valstu pilsoņus darbā iekārtošanās uzņēmumiem.

Tāpat ir paredzēts izstrādāt grozījumus regulējumā, palielinot sankcijas par ārzemnieku izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Arī studiju jomā kontrole tiek stiprināta - tiek aicināts noteikt depozīta iemaksu, kas nodrošinātu ar ārvalstnieka izraidīšanu saistīto izmaksu segšanu gadījumos, kad vīza vai uzturēšanās atļauja tiek anulēta, kā arī noteikt liegumu ģimeņu apvienošanai bakalaura un maģistra līmeņa studentiem no valstīm ārpus NATO.

Tikmēr opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) ir iesniegusi grozījumus Imigrācijas likuma trešajam lasījumam, rosinot liegt ārzemniekiem ar termiņuzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu nodarboties ar saimniecisko darbību kā pašnodarbinātām personām.

Tas attiektos arī uz Eiropas Savienības kandidātvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuru uzturēšanās tiesiskais pamats Latvijā ir termiņuzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza.