Uzvarot mītus: cik patiesībā valstij ir tukšu un neizmantotu īpašumu? 0 61

Publiskajā telpā periodiski izskan apgalvojumi, ka valstij pieder daudz tukšu ēku un neizmantotu telpu. Šis priekšstats rada maldīgu iespaidu par neefektīvu valsts īpašumu pārvaldību, tomēr dati rāda pretējo — stāsts par “daudzajām tukšajām telpām” ir mīts. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvalda profesionālu nekustamo īpašumu portfeli, kurā no pamata portfelī esošajiem 694,5 tūkstošiem kvadrātmetru vakance ir tikai 9,9 tūkstoši kvadrātmetru, jeb 1,6 %.

Runājot par valsts nekustamajiem īpašumiem būtiski saprast, ka šobrīd visas ministrijas aktīvi strādā, lai sakārtotu tos VNĪ izveidotā Valsts nekustamo īpašumu informācijas sistēmā (VNĪIS). Tās mērķis ir veicināt vienotu izpratni par valsts nekustamo īpašumu sadalījumu atbilstoši to izmantošanas iespējām un sekmētu efektīvu valsts nekustamo īpašumu uzskaiti un pārvaldību.

Kopumā VNĪ pārvaldībā ir dažādi nekustamie īpašumi, tai skaitā publiskā sektora iestāžu lietotās ēkas, kultūras un izglītības funkciju nodrošināšanai nepieciešamie īpašumi, valstiski nozīmīga drošības infrastruktūra, piemēram, robežkontroles punkti, kā arī bezmantinieka manta. Pamata portfelī atrodas valsts pārvaldes iestāžu izmantotie objekti un ēkas, kuras iespējams efektīvi iznomāt, attīstīt un modernizēt. Aktīvu portfelī atrodas īpašumi, kurus nepieciešams pārvaldīt un uzturēt līdz lēmuma pieņemšanai par turpmāko rīcību. Šis portfelis VNĪ šobrīd veido 11 %, jeb 45 ēku un būvju īpašumi, kuru ēku kopējā platība sastāda 111,4 tūkstošus m2, no kuriem vakance ir 6,5 %. Savukārt atsavināmajā portfelī ir iekļauti īpašumi, kuri publiskā sektora iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus. Šajā portfelī nonāk arī valstij piekritīgā bezmantinieku manta, kas vairumā gadījumu tiek virzīta atsavināšanai. Šobrīd atsavināmajā portfelī atrodas 20 % no kapitālsabiedrības pārvaldībā esošo ēku kopējās platības, jeb 205,2 tūkstoši m2.

Runājot par vērtīgajiem īpašumiem, kuri pēc sava tehniskā stāvokļa un citiem parametriem ir atzīti par piekritīgiem pamata portfelim, tos var atsevišķi iedalīt arī atbilstoši reģionālajam, vai, Rīgas gadījumā, apkaimju iedalījuma. Visbiežāk publiskajā telpā tiek apskatīti dažādi tukšie īpašumi Vecrīgā un Rīgas centra apkaimē, to attīstības un izmantošanas iespējas, kā arī tirgus ekonomijas ietekme uz iepriekš minētajiem faktoriem. No visiem Vecrīgā esošajiem nekustamajiem īpašumiem VNĪ pārvalda tikai 42 īpašumus, kuros atrodas ēkas 113,5 tūkstoši m2 platībā, to neiznomātā vakance pamata portfelī ir 3%.

Vienlaikus svarīgi ir saprast, ka šīs tukšās ēkas nav nedz pamestas, nedz nevienam nevajadzīgas. Ne katrs īpašums ir paredzēts tūlītējai iznomāšanai vai komerciālai izmantošanai, dažkārt ilgtermiņā izdevīgāk un efektīvāk ir nogaidīt un atrast labāko risinājumu, kas var dot jaunu elpu un pielietojumu vairākiem īpašumiem uzreiz, ne tikai vienas izmaksu pozīcijas samazināšanu. Daļa no šobrīd tukšajām ēkām pašlaik netiek izmantota, jo tiek īstenoti to attīstības projekti, piemēram, mākslas muzejs “Arsenāls” un Lielā ģilde. Daļa ir pierezervētas kādai no ministrijām, piemēram, nekustamais īpašums Pils laukumā 2, ir rezervēts Kultūras ministrijai. Savukārt daļa īpašumu šobrīd gaida piemērotāko risinājumu, piemēram, nekustamajam īpašumam Pils laukumā 4 šobrīd tiek izstrādāts attīstības plāns, kura veiksmīga īstenošana ļaus to pilnībā izmantot, dos tam jaunu veidolu un saturu, kuru VNĪ viena pati iedot un piepildīt šobrīd nevar.

Saskaņā ar VNĪIS datiem, valsts nekustamo īpašumu pārvaldībā kopumā ir iesaistīti vairāk nekā 100 pārvaldītāji, VNĪ pārvalda aptuveni 16% no valsts īpašumā esošajām ēku platībām.