Pēc divu stundu sarunas ar VM mediķu arodbiedrība nekļūst optimistiskāka par nozares nākotni 0 59

Viņa norādīja, ka tikšanās laikā ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV) un ministrijas pārstāvjiem pārrunāts plašs jautājumu loks, bet centrā bijis jautājums par cilvēkresursiem. Sarunā apspriesta slimnīcu tīkla reforma, klīnisko universitāšu slimnīcu jaunais likumprojekts, psihoneiroloģisko slimnīcu apvienošana, cilvēkresursu jautājumi, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) attīstība un paramediķa profesijas ieviešana.

Viens no NMPD stratēģijas virzieniem ir paramediķa profesijas ieviešana Latvijā. NMPD skaidrojis, ka paramediķi ir starptautiski standartizēta profesija neatliekamajā medicīnā, kas paredz akadēmisku profesionālo izglītību un skaidri noteiktas kompetences. Patlaban Igaunijā un Lietuvā tiek apmācīti paramediķi, kas strādā brigādēs, bet Latvija šobrīd ir vienīgā valsts, kurai ir sava unikālā profesija "ārsta palīgs", kas nav salīdzināma un atpazīstama starptautiskajā vidē. Paramediķu apmācības ieviešana bakalaura līmenī ļautu stiprināt pirmsslimnīcas aprūpi un nodrošināt profesionālu palīdzību uz vietas, vienlaikus dodot karjeras izaugsmes iespējas šajā nozarē strādājošajiem, klāstījusi NMPD vadītāja Liene Cipule.

Savukārt Bāriņas ieskatā Latvijas ārstu palīgi pēc dažu valstu kompetencēm un kvalifikācijām jau patlaban ir līdzvērtīgi paramediķiem, tādēļ, viņasprāt, svarīgāk būtu pēc iespējas ātrāk sakārtot šīs profesijas vietu darba tirgū. Vienlaikus viņa kritiski vērtē to, vai šādos apstākļos ir lietderīgi tērēt līdzekļus, lai jauno profesiju apgūtu augstskolā.

Savukārt, runājot par slimnīcu apvienošanu, no VM puses sarunās esot izskanējis, ka šis jautājums ir "politiska izlemšana". LVSADA vadītāja pauda bažas par slimnīcu attīstības iespējām, norādot, ka šim gadam slimnīcām pieejamais finansējums ir zemāks vai līdzvērtīgs iepriekšējam, kas neļauj tām attīstīties. Viņas ieskatā tas var radīt situāciju, kurā slimnīcām netieši tiek dots signāls, ka tās pašas varētu nonākt līdz slēgšanai.

Sarunā pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar klīnisko universitāšu slimnīcu sasaisti ar Darba likuma regulējumu. Pēc Bāriņas teiktā, arodbiedrībai būtisks ir jautājums par virsstundu darbu, tostarp par pārstrādātajām stundām un piemaksām par tām. Viņa uzsvēra, ka mediķi un citi publiskajā sektorā iesaistītie darbinieki pārstrādā stundas, tādēļ piemaksa par tām ir ļoti svarīga.

Bāriņa arī norādīja, ka VM tikšanās laikā paudusi, ka Finanšu ministrija (FM) nav ļāvusi iesniegt priekšlikumus nākamā gada budžetam. Šāda pieeja arodbiedrībai nav izprotama, jo "demokrātiskā valstī ministrijām būtu jābūt iespējai iesniegt savus priekšlikumus", sacīja Bāriņa.

LVSADA arī neatbalsta VM un Labklājības ministrijas apvienošanas ieceri. Bāriņa sacīja, ka arodbiedrība neredz šādam solim jēgu un bažījas, ka tādā gadījumā veselības aprūpei finansējuma situācija kļūtu vēl kritiskāka. "Varbūt tad drīzāk FM jāpievieno VM," ironizēja Bāriņa.

Kā vēstīts, šodien LVSADA padome tikās ar veselības ministru, lai apspriestu situāciju nozarē un plānotās reformas.

Tikšanās mērķis bijis konstruktīvā dialogā pārrunāt veselības aprūpes nozarei aktuālos jautājumus un stiprināt sadarbību starp VM un nozares profesionāļiem.

Arodbiedrība norādījusi, ka vairāki no VM virzītajiem likumprojektiem ir raisījuši diskusijas nozarē, un arodbiedrība sagaida no ministra skaidrus argumentus par plānoto reformu nepieciešamību un ietekmi uz pacientu aprūpes kvalitāti un darba apstākļiem ārstniecības personām un citiem aprūpes procesā iesaistītajiem darbiniekiem.