Tika uzsvērta arī praktiskā sadarbība aizsardzības industrijā, tostarp munīcijas ražošanas attīstība Latvijā sadarbībā ar uzņēmumu Rheinmetall.
Ceturtdien, 2026. gada 16. aprīlī, ārlietu ministre B. Braže tikās ar Šlēsvigas-Holšteinas ministru prezidentu Danielu Ginteru (Daniel Günther) un Hamburgas pirmo birģermeistaru Dr. Pēteru Čenčeru (Dr. Peter Tschentscher). Vācijas delegācija Latvijā ieradusies kopā ar uzņēmējiem un zinātniekiem, lai attīstītu ciešāku un praktiskāku sadarbību ar Latvijas partneriem, īpaši inovāciju un aizsardzības jomā.
Tikšanās laikā amatpersonas uzsvēra, ka Latvijas un Vācijas sadarbība kļūst arvien stratēģiskāka gan drošības, gan ekonomikas kontekstā. Īpaša uzmanība tika pievērsta dronu tehnoloģijām un bezpilota sistēmām, kas kļūst par vienu no centrālajiem elementiem mūsdienu aizsardzībā.
“Dronu tehnoloģiju attīstība ir nākotnes drošības pamats – Latvija kopā ar Apvienoto Karalisti vada Dronu koalīciju. Tāpat Latvijai ir gan pieredze, gan kapacitāte kļūt par vietu, kur šīs tehnoloģijas tiek attīstītas, testētas un ieviestas praksē,” uzsvēra ārlietu ministre B. Braže. Latvija šajā jomā ir izveidojusies par reģionālu līderi, apvienojot pieredzi, kas gūta, sniedzot atbalstu Ukrainai, ar attīstītu testēšanas infrastruktūru un vietējo uzņēmumu spēju izstrādāt un ražot dronus, kas spēj darboties arī elektroniskās karadarbības apstākļos.
Latvijā ir izveidota plaša testēšanas infrastruktūra, tostarp Sēlijas, Ādažu un Šķēdes poligoni, kā arī NATO atzītais Autonomo sistēmu kompetences centrs, kas nodrošina iespējas gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmumiem attīstīt un pārbaudīt risinājumus reālos apstākļos. Amatpersonas uzsvēra, ka nākotnes aizsardzības spējas balstīsies uz integrētām sistēmām un mākslīgā intelekta risinājumiem, vienlaikus attīstot arī izmaksu ziņā efektīvas pretdronu tehnoloģijas un izmantojot Ukrainas kara pieredzi.
Amatpersonas pārrunāja arī drošību Baltijas jūras reģionā, tai skaitā kritiskās infrastruktūras drošību Baltijas jūrā, hibrīdo apdraudējumu, kā arī nepieciešamos pasākumus to novēršanai, proti, izlēmīgu rīcību Krievijas ēnu flotes darbības iegrožošanā. Šajā sakarā ārlietu ministre pauda nepieciešamību palielināt spiedienu uz Krieviju, steidzami apstiprinot ES sankciju 20. kārtu.
B. Braže informēja Vācijas amatpersonas par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai, tai skaitā par plānotajiem projektiem Ukrainas rekonstrukcijā, kā arī uzteica Vācijas novirzīto finansējumu Ukrainas atbalstam.
Sarunā tika apspiesti aktuālie jautājumi starptautiskajā dienaskārtībā, tai skaitā situācijas attīstība Tuvajos Austrumos. Ārlietu ministre uzsvēra, ka cieša transatlantiskā sadarbība ir neaizstājams elements gan Eiropas drošībai, gan Ukrainas atbalstam.
Tika uzsvērta arī praktiskā sadarbība aizsardzības industrijā, tostarp munīcijas ražošanas attīstība Latvijā sadarbībā ar uzņēmumu Rheinmetall.
Vienlaikus sadarbība inovāciju un bezpilota sistēmu jomā būs viens no centrālajiem tematiem arī starptautiskajā Dronu samitā Rīgā 2026. gada maijā, pulcējot NATO un partnervalstu pārstāvjus, industriju un ekspertus.
