Stradiņa slimnīcā hēlija pieejamības dēļ pakalpojumu sniegšana nav traucēta 0 58

Hēlijs medicīnā tiek izmantots galvenokārt saistībā ar elpošanu un attēldiagnostiku.

Slimnīcā skaidro, ka globāli ir ziņots par īstermiņa problēmām hēlija tirgū saistībā ar notikumiem Tuvajos Austrumos, tomēr piegādātāji vienlaikus publiski norādījuši arī uz apjomu pārdali no citiem avotiem. Slimnīcā piebilst, ka medicīniskās un citas kritiskās nozares šādos gadījumos parasti tiek prioritizētas.

Kā norāda slimnīcā, mūsdienu medicīnā hēlijs nav plaši izmantota gāze kā medikaments ikdienas ārstniecībā. Atsevišķos gadījumos nelielos apjomos tas var tikt izmantots specifiskām pacientu vajadzībām, taču tas nav resurss, uz kuru balstītos slimnīcas ikdienas ārstniecības process kopumā.

Kļaviņa norāda, ka slimnīcā hēlijs galvenokārt tiek izmantots magnētiskās rezonanses (MRI) iekārtu darbības nodrošināšanai. Šajās iekārtās tas ir slēgtā sistēmā lielā apjomā, un tas nav resurss, kas būtu regulāri jāpapildina ikdienā.

Hēlija papildināšana MRI iekārtām var būt nepieciešama ārkārtīgi retos gadījumos, galvenokārt tehnisku iemeslu dēļ. Šķidrā hēlija uzpilde MRI iekārtām parasti nepieciešama ne biežāk kā reizi desmit gados. Tāpēc tas neietekmē pakalpojumu nepārtrauktību, un pacientiem satraukumam šobrīd nav pamata, uzsver slimnīcā.

PSKUS ir spēkā esoši līgumi ar piegādātājiem un nodrošināti piegāžu nosacījumi.

Stradiņa slimnīca turpina sekot līdzi situācijai saistībā ar diskusijām par iespējamiem piegāžu izaicinājumiem ģeopolitisko procesu ietekmē.

Kā vēstīts, viena no aktuālajām problēmām, ar kurām patlaban saskaras Latvijas slimnīcas, ir hēlija pieejamība, intervijā Latvijas Radio pavēstījis Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) jaunais priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš.

Bērziņš skaidroja, ka Tuvo Austrumu konflikta ietekmē hēlija cenas ir strauji augušas, pat dubultojušās. Šo sadārdzinājumu izjūt arī citas nozares, bet tās lielākoties ir maksātspējīgākas nekā veselības aprūpe, minēja LSB vadītājs.

Viņš piebilda, ka hēliju nav iespējams iepirkt lielos daudzumos par zemāku cenu un ilgstoši uzglabāt, tāpēc ārstniecības iestādes ir un būs spiestas par šo gāzi maksāt dārgāk.

Cenas ir augušas arī citiem medicīnisko pakalpojumu sniegšanā izmantotajiem resursiem, piemēram, degvielai un medikamentiem. Tajā pašā laikā Latvijas slimnīcu finansējums šogad ir par 1% mazāks nekā 2024. gada budžeta faktiskā izpilde, līdz ar to naudas trūkuma spiediens ir izteikti jūtams visās pozīcijās, apgalvoja slimnīcu pārstāvis.