Par degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumu iesniegti vairāki iebildumi

Iebildumus iesniegusi Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Valsts kanceleja (VK), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA). Vienlaikus KEM, Finanšu ministrija (FM), VK, Konkurences padome (KP) un Tieslietu ministrija (TM) ir iesniegušas vairākus priekšlikumus likumprojekta uzlabošanai.

FICIL, izvērtējot Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto likumprojektu par solidaritātes maksājumu degvielas mazumtirgotājiem, norāda, lai arī izprot nepieciešamību reaģēt uz strauju degvielas cenu pieaugumu, valsts intervencei tirgū jābūt tiesiski skaidrai, samērīgai un paredzamai. FICIL īpašas bažas rada paredzētais mehānisms, kas nosaka 100% solidaritātes maksājumu gadījumos, kad mazumtirdzniecības cena pārsniedz orientējošo cenu par vairāk nekā 3%, uzsverot, ka šāda pieeja rada jautājumus par samērīgumu un ekonomisko loģiku, kā arī var funkcionāli līdzināties netiešai cenu regulēšanai.

Tāpat FICIL uzsver, ka būtiska nenoteiktība izriet no tā, ka virkne būtisku regulējuma elementu, tostarp maksājuma piemērošanas periods un cenas aprēķina kārtība, tiek deleģēti Ministru kabinetam, tādējādi samazinot paredzamību tirgus dalībniekiem. Padome norāda arī uz būtisku administratīvo slogu, kas izriet no prasības veikt detalizētu iknedēļas uzskaiti un iesniegt deklarācijas, kā arī uz neskaidru regulējuma mērķi, ņemot vērā, ka budžetā ieņēmumi no šī mehānisma prognozēti kā nulle. FICIL ieskatā tas rada šaubas par instrumenta patieso raksturu un potenciālajām sekām, vienlaikus uzsverot negatīvu signālu investīciju videi par tiesiskās vides stabilitāti.

LDDK norāda, ka likumprojekts paredz būtisku valsts iejaukšanos brīvā tirgus mehānismos, nosakot orientējošo cenu un piemērojot faktiski konfiscējošu 100% maksājumu par tās pārsniegšanu. Organizācija uzskata, ka šāds regulējums var būt pretrunā konkurences tiesību pamatprincipiem, jo ierobežo komersantu iespējas noteikt cenu un gūt peļņu.

Vienlaikus LDDK uzsver iespējamos Satversmes 105. panta pārkāpuma riskus, norādot, ka 100% maksājums faktiski var tikt uzskatīts par īpašuma atsavināšanu bez atbilstošas kompensācijas. Tāpat organizācija brīdina par konkurences kropļošanas riskiem, jo valsts noteikts cenu etalons var ierobežot tirgus dalībnieku spēju diferencēt cenu politiku, kā arī potenciāli radīt netiešus konkurences ierobežojumus Eiropas Savienības tiesību izpratnē.

LDDK norāda, ka peļņas normu regulēšana un virspeļņas aplikšana ar nesamērīgi augstiem maksājumiem neatbilst tirgus ekonomikas principiem un var radīt negatīvu precedentu investīciju videi. Organizācija arī uzsver, ka likumprojekts pēc būtības dublē KP funkcijas un rada papildu administratīvo slogu, vienlaikus norādot uz tiesiskās nenoteiktības pieaugumu, jo cenu aprēķina metodika nav skaidri noteikta likumā.

LDDK vērš uzmanību arī uz iespējamu normatīvu savstarpēju pretrunu, norādot, ka vienlaikus ar solidaritātes maksājumu tiek īstenoti citi nodokļu politikas pasākumi, piemēram, akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai, kas var mazināt kopējo regulējuma efektivitāti. Tāpat organizācija kritizē sabiedrības līdzdalības trūkumu likumprojekta izstrādē, uzsverot, ka šāda mēroga regulējumam vajadzētu būt ar obligātu sabiedrisko apspriešanu.

Savukārt VK akcentē administratīvā sloga pieaugumu, ko radītu prasība degvielas mazumtirgotājiem katru nedēļu reģistrēt un uzturēt detalizētu informāciju. VK uzsver, ka šāds pienākums pēc būtības ir uzskatāms par regulāru informācijas sniegšanu iestādēm, vienlaikus norādot, ka anotācijā nav veikts šo prasību radīto administratīvo izmaksu novērtējums, un aicina to izstrādāt.

Tajā pašā laikā KEM vērš uzmanību uz juridiskās skaidrības trūkumu, norādot uz risku, ka vienāda juridiskā spēka normatīvos var tikt noteiktas atšķirīgas degvielas definīcijas. Ministrija aicina precizēt regulējumu, jo pašreizējā redakcija nepamatoti sašaurina degvielas jēdzienu tikai līdz benzīnam un dīzeļdegvielai.

Tāpat KEM norāda, ka nepieciešams skaidri noteikt nosacījumus, pie kādiem likumā paredzētais mehānisms tiek aktivizēts, atzīmējot, ka pašreizējā pieeja paredz nepārtrauktu regulējuma darbību līdz 2026. gada beigām, kas rada nesamērīgu administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm arī situācijās, kad tirgus apstākļi normalizējas. Vienlaikus KEM norāda, ka likumprojekts neparedz pietiekamu elastību un var radīt situācijas, kad maksājums tiek piemērots arī pie būtiski zemākām cenām.

KEM uzsver, ka anotācijā nav veikts pilnvērtīgs izvērtējums par regulējuma radītajām izmaksām degvielas tirgotājiem, tostarp par iespējamo nepieciešamību piesaistīt papildu finansējumu degvielas iepirkumiem cenu svārstību gadījumā.

Savukārt LDTA neatbalsta likumprojekta tālāku virzību, norādot, ka tas neatbilst Satversmei, atsaucoties uz zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" juridisko atzinumu. Asociācija uzsver, ka šis atzinums ir iesniegts atbildīgajām amatpersonām, taču tajā ietvertie argumenti nav ņemti vērā.

LDTA norāda, ka orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķina mehānisms neatbilst faktiskajiem tirgus apstākļiem un degvielas iepirkuma specifikai. Asociācijā uzsver, ka EM piedāvātais modelis ir konceptuāli un metodoloģiski nepilnīgs, par ko nozare jau iepriekš sniegusi iebildumus, taču tie nav ņemti vērā likumprojekta pilnveidē.

Tāpat LDTA atzīmē, ka pastāv neskaidrības par orientējošās cenas būtību un tās piemērošanu praksē, kā arī nepamatotu sasaisti ar valsts apgādes drošību. Asociācija kritizē plašo deleģējumu Ministru kabinetam noteikt būtiskus maksājuma elementus, norādot uz iespējamiem tiesiskuma un īpašuma tiesību riskiem.

Tāpat LDTA uzsver, ka piedāvātais orientējošās cenas aprēķina un piemērošanas mehānisms neatbilst faktiskajiem tirgus apstākļiem un var radīt tirgotājiem zaudējumus, vienlaikus ierobežojot reālu cenu noteikšanas brīvību. LDTA atzīmē, ka regulējums var radīt pretēju efektu - veicināt cenu izlīdzināšanos vai pat pieaugumu, nevis to samazināšanos.

LETA ziņoja, ka degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums bija nodots saskaņošanai līdz 10. aprīlim, un likumprojektu plānots skatīt nākamajā valdības sēdē.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) iepriekš atzīmēja, ka likumprojekta redakcija precizēta, ņemot vērā FM un KP paustās bažas un iebildumus.

Vienlaikus viņš piebilda, ka neatkāpjas no 100% nodokļa, kas tiks piemērots, ja faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Savukārt, runājot par degvielas tirgotāju potenciālu vēršanos tiesā, ministrs pauda, ka ir izvēlēts ceļš ar regulējuma apspriešanu, lai tiktu izvērtēti visi par un pret argumenti. Valainis norādīja, ka visi iesniegtie argumenti pastiprināti izvērtēti.

EM iesniegtais likumprojekts nosaka, ka degvielas mazumtirgotājiem piemēros solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Likuma mērķis ir mazināt ar degvielas cenu pieaugumu saistīto negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz patērētājiem un nodrošināt valsts apgādes drošību. Vienlaikus mērķa sasniegšanai degvielas tirgotājiem būs jāveic solidaritātes maksājums terminētā periodā valsts budžetā, kas vērsts uz valsts apgādes drošības stiprināšanu, mazinot ar degvielas cenu pieaugumu saistīto ietekmi.

Atbilstoši izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.

Vienlaikus solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja mazumtirgotājs varēs dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedz orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%. Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazinās proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai.

Savukārt LDTA izpilddirektore Ieva Ligere norādījusi, ka degvielas tirgotāji konceptuāli neatbalsta EM izstrādāto likumprojektu par solidaritātes maksājumu, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei. "Te nav stāsts par virspeļņas nodokli, tā ir tīra cenu regulēšana. Tā ir politiska iniciatīva priekšvēlēšanu gaisotnē. Degvielas tirgotāji tam nesaskata ekonomisku pamatojumu un tam nav arī ekonomiska izvērtējuma," sacīja Ligere.

Viņa skaidroja, ka likumprojekts paredz faktiski mēģināt regulēt cenu, kuras lielākās komponentes degvielas tirgotāji nevar ietekmēt, jo 93% cenas veido iepirkuma cena un nodokļi, bet 7% ir tā daļa, ar kuru tirgotājs var operēt.