Būtiskākais izaicinājums Latvijā joprojām ir savlaicīga cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) diagnostika un ārstēšanas uzsākšana, jo HIV bieži tiek atklāts novēloti, kas pasliktina ārstēšanas rezultātus un veicina infekcijas tālāku izplatību, uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vadošie infektoloģijas speciālisti.
Kā aģentūru LETA informēja RAKUS, rīt, 9. aprīlī, slimnīcā notiks izglītojoša konference "HIV/AIDS klīnicistu praksē Latvijā 21. gadsimtā", kurā pievērsīs uzmanību agrīnas HIV diagnostikas nozīmei un savlaicīgas ārstēšanas ieguvumiem. Konference paredzēta ģimenes ārstiem, internistiem, infektologiem, ginekologiem un sabiedrības veselības speciālistiem.
Konferencē tiks aplūkoti jautājumi par HIV infekciju Latvijā un pasaulē, pacientu epidemioloģiju un profilu, slimības patoģenēzi, diagnostiku un terapijas iespējām, kā arī HIV saistību ar nervu sistēmas, plaušu, hematoloģiskām un dermatoloģiskām saslimšanām.
Tāpat eksperti analizēs klīniskos gadījumus, diskutēs par profilakses iespējām, tostarp postekspozīcijas profilaksi jeb PEP un pirmsekspozīcijas profilaksi jeb PrEP, kā arī integrētu, starpdisciplināru pieeju HIV pacientu aprūpei visa mūža garumā.
Slimnīcā skaidro, ka PEP ir profilakse pēc iespējamas inficēšanās ar HIV. Tā ir medikamentu lietošana uzreiz pēc riska situācijas, piemēram, neaizsargāta dzimumakta vai kontakta ar inficētām asinīm, lai novērstu HIV infekcijas attīstību. Slimnīcā uzsver, ka PEP jāsāk pēc iespējas ātrāk, vēlams 72 stundu laikā.
Savukārt PrEP ir profilakse pirms iespējamas saskares ar HIV. Tā ir regulāra medikamentu lietošana cilvēkiem ar paaugstinātu risku inficēties ar HIV, lai samazinātu inficēšanās iespējamību.
Konferencē uzstāsies RAKUS infektoloģijas jomas speciālisti, tostarp LIC galvenā ārste, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Baiba Rozentāle, RAKUS Ambulatorās daļas ārste, infektoloģe un dermatoloģe, RSU docente Inga Ažiņa, RSU asociētā profesore Gunta Stūre, LIC Ambulatorās daļas vadītāja Jūlija Gromova, infektoloģe Sņežana Orlova, infektoloģe Seda Arutjuņana, 6.HIV/AIDS nodaļas vadītāja Kristīne Ābeltiņa, kā arī 8.nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Anastasija Kozira.
Slimnīcā, analizējot epidemioloģiskos datus Latvijā, secināts, ka visbiežāk HIV pacienti ir cilvēki vecumā no 31 līdz 50 gadiem, bet inficēšanās pārsvarā notiek heteroseksuālu attiecību ceļā. Tas, pēc slimnīcā paustā, apliecina, ka HIV risks attiecas uz plašu sabiedrības daļu, nevis tikai noteiktām riska grupām.
"HIV ir nopietna, bet mūsdienās kontrolējama infekcijas slimība, ja tā tiek laikus diagnosticēta un ārstēta," uzsver Rozentāle.
Slimnīcā norāda, ka Latvijā ir pieejama efektīva valsts apmaksāta terapija, kas ļauj pacientiem dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, taču izšķiroša nozīme ir paša pacienta līdzestībai un gatavībai sākt ārstēšanos.
Slimnīcas speciālisti atgādina un aicina vismaz reizi dzīvē veikt HIV testu, norādot, ka to būtu vēlams veikt ikvienam seksuāli aktīvam cilvēkam. Savukārt riska gadījumā to ieteicams veikt regulāri, un pozitīva rezultāta gadījumā nekavējoties vērsties pie infektologa, lai savlaicīgi sāktu ārstēšanu.
Bez maksas un anonīmi pārbaudīties uz HIV infekciju iespējams HIV profilakses punktos visā Latvijā.
Kā skaidro slimnīcā, HIV jeb cilvēka imūndeficīta vīruss ir vīruss, kas bojā cilvēka imūnsistēmu un, neārstēts, var izraisīt AIDS jeb iegūto imūndeficīta sindromu. Mūsdienās ar savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu HIV var kontrolēt, ļaujot cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru