Informatīvais ziņojums: Ukrainas iedzīvotāju plūsma uz Latviju pērn saglabājusies stabila ar sarūkošu tendenci 0 61

Datu atjaunošanas rezultātā uz 2025. gada 16. aprīli Fizisko personu reģistrā pagaidu aizsardzības statuss tika anulēts 18 666 personām. Savukārt uz 2025. gada 1. decembri Fizisko personu reģistrā bija reģistrēti 31 412 Ukrainas iedzīvotāji ar derīgu pagaidu aizsardzības statusu.

KM prognozē, ka, ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju Eiropā, īpaši kara turpināšanos, kā arī Krievijas karadarbības izraisītos civilās infrastruktūras bojājumus Ukrainā, iedzīvotāji turpinās pamest Ukrainas teritoriju un meklēs patvērumu citās valstīs, tajā skaitā Latvijā. KM ieskatā, pastāvot šādiem apstākļiem, nav pamata pieņemt, ka liela daļa Ukrainas iedzīvotāju, kas patlaban apmetušies Latvijā, tuvākajā laikā varēs atgriezties Ukrainā.

KM skaidro, ka Latvijā izveidotā primārā atbalsta sistēma Ukrainas iedzīvotājiem darbojas sekmīgi. Ilgstoši uzturoties Latvijā, Ukrainas iedzīvotāji aizvien vairāk vēlas iekļauties uzņemošajās kopienās, gan mācoties latviešu valodu, gan vairojot zināšanas par Latvijas vēsturi, kultūrtelpu un citām sabiedrības procesu jomām, gan veidojot sociālos kontaktus ar uzņemošās sabiedrības pārstāvjiem.

Nevalstisko organizāciju, kā arī pašvaldību sniegtā informācija liecina, ka kopīgās interesēs balstīti pasākumi neformālā gaisotnē sekmē gan Ukrainas iedzīvotāju, gan uzņemošās sabiedrības locekļu savstarpēju sadarbību un kontaktu veidošanu.

Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka Ukrainas iedzīvotāji aizvien vairāk vēlas iesaistīties nodarbinātībā un, lai nodrošinātu pēc iespējas lielākas iespējas strādāt ne tikai zemi kvalificētu darbu, bet arī darbu atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai un profesionālajām prasmēm, kā arī lai tiktu veicināta personu sociālekonomiskā iekļaušanās Latvijas sabiedrībā un nodrošināta latviešu valodas apguve, ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu latviešu valodas apmācību.

KM klāsta, ka daļa Ukrainas iedzīvotāju izmanto tiesības saņemt paredzēto valsts un pašvaldību atbalstu un pakalpojumus. Tomēr pastāv datu nepilnības, kā rezultātā nevar izdarīt objektīvus secinājumus gan par saņēmēju loku, gan par pakalpojumu un atbalsta pieejamību un pietiekamību, kā arī efektivitāti.

KM vērš uzmanību uz to, ka joprojām saglabājas virkne izaicinājumu, ar ko saskaras Ukrainas iedzīvotāji, piemēram, atbalsta trūkums bērniem, iesaistoties Latvijas izglītības sistēmā, nepietiekamas latviešu valodas prasmes kvalificētās un augsti kvalificētās profesijās, grūtības veikt ārpus Latvijas iegūtās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā un neskaidrība par savu turpmāko statusu Latvijā.

Pēc informatīvajā ziņojumā rakstītā, pētnieki norādījuši, ka ir jāpilnveido Ukrainas iedzīvotāju uzņemšanas un iekļaušanās Latvijas sabiedrībā atbildīgo un līdzatbildīgo institūciju sadarbības sistēma. Pētnieki rosina ilgtermiņa risinājumu veidošanai koordinējošo funkciju uzticēt par saliedētas sabiedrības politikas sagatavošanu un ieviešanu atbildīgajām iestādēm.

KM ieskatā būtiski ir apzināties, ka Ukrainas iedzīvotājiem nepieciešamais atbalsts dinamiski mainās. Sākotnēji lielākais atbalsts nepieciešams saistībā ar dzīvesvietas atrašanu, pārtikas nodrošināšanu un uzturēšanās dokumentu noformēšanu, bet ilgtermiņā ir būtiski plānot un īstenot visaptverošus iekļaušanās pasākumus Latvijas sabiedrībā.