Siliņa: Kamēr Ukrainā turpinās Krievijas sāktais karš, Latvijas iedzīvotājiem jābūt gataviem dažādiem incidentiem 0 39

Runājot par Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu no Krievijas, kas eksplodēja Krāslavas novadā, Siliņa uzteica dienestu sadarbību. Viņa pieminēja, ka ir saziņā gan ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P), kurš incidenta laikā atradās Kijivā, gan ar operatīvajiem dienestiem. Premjere apliecināja, ka notiek izmeklēšana.

Ministru prezidente norādīja, ka ir saziņā arī ar Baltijas kolēģiem, kuru valstīs arī ielidojuši un eksplodējuši droni. Pēc viņas paustā, pirmšķietamā informācija liecina, ka tie bijuši Ukrainas droni.

"Ukrainā notiek karš un Krievija veic masveida uzbrukumus. Ukraina aizstāvas. Arī mums ir jābūt gataviem izprast vai reaģēt uz šādām situācijām, primāri aizstāvot mūsu valsts iedzīvotājus. Mēs esam guvuši mācības, tas ir labi," preses konferencē teica Siliņa.

Ministru prezidente uzsvēra, starp Ukrainas tehnoloģiju sektoru un Latvijas uzņēmumiem noslēgts sadarbības līgums par to, ka Ukraina ir gatava dalīties ar savām tehnoloģijām ar Latviju, piebilstot, ka Latvija ir tikai trešā valsts, ar kuru Ukraina ir gatava dalīties ar šīm zināšanām.

"Mēs visi saprotam, ka karš nav Latvijas izvēle. Es sagaidu aizsardzības ministra ziņojumu par šo situāciju un domāsim par nākamajiem risinājumiem, lai mēs labāk varētu aizsargāt savu gaisa telpu," teica Siliņa.

Runājot par vēlēšanām, premjere norādīja uz koalīcijas partneru vienošanos, ka balsu skaitīšanai jānotiek manuāli. Viņa pauda pārliecību, ka Saeima šādu lēmumu pieņems operatīvi, tādējādi samazinot jebkādas šaubas par vēlēšanu norisi.

Tāpat Ministru prezidente pauda sarūgtinājumu par sākto kriminālprocesu aizdomās par krāpšanos 1,5 miljonu eiro vērtos informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkumos. Viņa secināja, ka valstī ir personas, kas vismaz pirmšķietami rīkojas negodīgi.

Jau ziņots, ka šonedēļ visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.

Baltijas valstu amatpersonas uzsvērušas, ka tās ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara sekas un jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.

Pirmdien agri no rīta Lietuvas Varēnas rajonā, netālu no robežas ar Baltkrieviju, drons nogāzās uz sasalušā Lavīsa ezera.

Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.

Savukārt Igaunijas ziemeļaustrumos no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons trešdienas rītā ietriecies Auveres elektrostacijas skurstenī.

Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene apstiprināja, ka nokritušais un eksplodējušais lidaparāts bija Ukrainas drons, kas bija paredzēts mērķim Krievijā.

Rinkēvičs atzinis, ka arī Latvijas gaisa telpā ielidojušais un detonējušais bezpilota lidaparāts bijis Ukrainas drons, kas, acīmredzot, bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem.

Ukraina naktī uz trešdienu ar droniem uzbruka Krievijas Ustjlugas un Vīborgas ostām Ļeņingradas apgabalā. Pirms tam ukraiņu droni trāpīja Primorskas ostā Krievijas ziemeļrietumos. Šīs ostas atrodas Baltijas jūras Somu līča krastā.