Saeimas komisija atbalsta manuālu balsu skaitīšanu rudenī gaidāmajās vēlēšanās 0 61

Nodrošināt manuālu balsu skaitīšanu rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, piesaucot bažas par informācijas tehnoloģiju ietekmēšanas riskiem. Atbilstoši pašlaik spēkā esošajam normatīvajam regulējumam lēmums par balsu skaitīšanas veidu būtu jāpieņem CVK, tomēr tā nolēma lēmuma pieņemšanu pāradresēt Saeimai.

Komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR) komisijas sēdē norādīja, ka CVK ir pilnvaras pašai pieņemt lēmumu par balsu skaitīšanu manuāli. Vienlaikus, ņemot vērā, ka arī prezidents ir nācis klajā ar šādu ierosinājumu, iespējams veikt arī izmaiņas likumā, nosakot, ka balsis skaitāmas manuāli.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka parlamentam ir visas tiesības lemt par šādām izmaiņām, ja ir tāda nepieciešamība. Citi grozījumi, lai izmaiņas stātos spēkā, neesot nepieciešami.

Opozīcijas deputāts Māris Kučinskis (AS) interesējās, vai tiešām ir tik vienkārši visu izlabot, lai "balsis skaitītu ar rokām". Deputāts spekulēja, ka dažādas vēlēšanās izmantojamās informācijas sistēmas jau varot būt "kompromitētas", piemēram, vēlētāju reģistrs. Viņš arī norādīja uz informācijas trūkumu par notiekošo. "Iespējams, prezidents zina kaut ko vairāk," sacīja Kučinskis.

CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris norādīja, ka CVK patlaban nav nekādas informācijas par to, ka citas sistēmas varētu būt kompromitētas. Ja parādīsies jauna informācija, tad atbilstoši būs jāpieņem arī lēmumi, piebilda CVK vadītājs.

Cits opozīcijas deputāts Ingmārs Līdaka (AS) interesējās, kāpēc "Zviedris sēž šeit", nevis CVK, kas pati var pieņemt lēmumu par balsu skaitīšanas veidu. Zviedris atteica, ka CVK neesot pieejama visa informācija, kas pieejama tiesībsargājošajām iestādēm, tāpēc pareizāk būtu šādu lēmumu pieņemt parlamentam.

Arī valdošās koalīcijas deputāte Inga Bērziņa (JV) sprieda, ka patlaban nav uzticības IT sistēmām, tāpēc ir pilnīgi saprotams, ka, reaģējot uz esošo situāciju, tiek pieņemts politisks lēmums par balsu manuālu skaitīšanu, tādā veidā sabiedrībai paužot, ka balsis tiks skaitītas korekti.

Viņasprāt, uz šo jautājumu varot skatīties arī plašāk, jo, piemēram, citās Eiropas Savienības valstīs balsis tiek skaitītas tikai manuāli. "Tas nenozīmē, ka šīm valstīs nav sistēmas, vai tās nevar izveidot," teica Bērziņa, akcentējot, ka šādi valstis rīkojas drošības apsvērumu dēļ.

Saeimas deputāts Gatis Liepiņš (JV) aicināja ar šī jautājuma izlemšanu nekavēties, jo, viņaprāt, nekas skaidrāks šajā jautājumā nebūs arī pēc sešiem mēnešiem. Deputāts atzīmēja, ka tiesībsargu izmeklēšanas parasti prasa ilgu laiku. "Tas ir drošības jautājums," pauda Liepiņš un mudināja pieņemt attiecīgo lēmumu.

Komisijas deputāti izmaiņas atbalstīja vienprātīgi, un galīgajā lasījumā Saeimā tās paredzēts pieņemt Saeimas sēdē jau ceturtdien, 26. martā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka CVK otrdien vērsusies pie Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, aicinot veikt attiecīgos grozījumus.

Kā žurnālistiem pauda Zviedris, komisija vērtēja divus risinājumus - likumdevēja iesaisti vai lēmuma pieņemšanu pašas komisijas līmenī. Zviedris norādīja, ka parlamenta lēmums mazinātu spekulācijas par CVK motivāciju, jo komisija ir koleģiāla institūcija un lēmumi tajā var būt dažādi.

Zviedris arī norādīja, ka CVK gaida tiesībsargājošo iestāžu vērtējumu par vēlēšanu sistēmas izveides procesu un iespējamiem riskiem. Savukārt vairākās pašvaldībās jau sākta iecirkņu komisiju komplektēšana, tādēļ skaidrība par balsu skaitīšanas kārtību būtu būtiska arī sagatavošanās procesam.

Vairums politisko spēku jau pauduši gatavību atbalstīt Valsts prezidenta aicinājumu šajās vēlēšanās nodrošināt manuālu balsu skaitīšanu.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien aicināja atbildīgās iestādes nekavēties un pieņemt lēmumu rudenī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās balsis skaitīt manuāli, nevis paļauties uz informācijas tehnoloģijām (IT), kas varot pievilt.

Ar šādu aicinājumu viņš nāca klajā pēc tam, kad iepazinās ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) sniegto informāciju saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem IT iepirkumos un to iespējamo ietekmi uz 2026. gada Saeimas vēlēšanu procesu.

Valsts policija EPPO sāktajā kriminālprocesā aizdomās par krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos IT iepirkumos aizturēja 21 personu, tostarp valsts amatpersonas.

Kā drošības līdzekli apcietinājumu piemēroja publisko iepirkumu speciālistam Ainaram Bideram, bijušajam Valsts digitālās attīstības aģentūras direktoram Jorenam Liopam un "Corporate Solutions" uzņēmumu grupas īpašniekam un vadītājam Aigaram Cerusam.

Kriminālprocess sākts pērn gada nogalē, un tas kvalificēts pēc Krimināllikuma pantiem par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā organizētā grupā.

Pēc izmeklēšanā iegūtās informācijas, organizēta personu grupa noslēgusi nelikumīgu slepenu vienošanos, lai iepriekš noteiktu uzvarētājus publiskajos iepirkumos vismaz sešos projektos, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, līdz 1,5 miljonu eiro apmērā. Pastāv aizdomas, ka līgumi nelikumīgi nodrošināti ar valsts amatpersonu palīdzību, savukārt nelikumīgi iegūtā peļņa sadalīta starp iesaistītajiem.

EPPO preses paziņojumā bija teikts, ka dažu projektu īstenošana var radīt arī potenciālus valsts drošības riskus, jo tie varētu ietekmēt vēlēšanas un demokrātiskās procedūras.