Saeimas komisija divu nedēļu laikā sagaida priekšlikumu par farmaceitu iesaisti vakcinācijā 0 32

Diskusiju centrā komisijas sēdē bija VM precizētais priekšlikums Epidemioloģiskās drošības likumā, kas paredz, ka vakcināciju drīkst veikt ārstniecības persona atbilstoši kompetencei. Priekšlikums paredz, ka ģimenes ārsta prakse vakcinācijas veikšanai var piesaistīt vakcinācijas jomā apmācītu farmaceitu. Savukārt Ministru kabinets nosaka kārtību, prasības, farmaceitam noteikto profesionālo kompetenci un gadījumus, kad ģimenes ārsta prakse var piesaistīt vakcinācijas jomā apmācītu farmaceitu vakcinācijas veikšanai.

VM parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa komisijas sēdē skaidroja, ka šāds regulējums ļautu elastīgi organizēt vakcināciju dažādās situācijās. Vienlaikus detalizētos nosacījumus un gadījumus, kad farmaceitus varētu iesaistīt vakcinācijā, noteiktu Ministru kabinets.

Komisijas sēdē par šo priekšlikumu izskanēja atšķirīgi viedokļi. Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Zane Melberga uzsvēra, ka farmaceiti jau patlaban sniedz vairākus veselības aprūpes pakalpojumus un bieži ir pacientiem vispieejamākais veselības aprūpes speciālists. Viņas ieskatā farmaceitu iesaiste varētu uzlabot vakcinācijas pieejamību un aptveri.

Melberga pauda, ka mērķis ir pakāpeniski paplašināt farmaceitu pakalpojumu klāstu, kas nav mainīts kopš 2016. gada. Viņa atzīmēja, ka farmaceitam ir nozīmīga loma, jo tas ir iedzīvotājiem pieejamākais speciālists. Viņa uzsvēra, ka patlaban kopumā vakcinācijas aptvere nav laba un jebkurš papildu komandas dalībnieks, tostarp farmaceits, tikai uzlabotu esošo situāciju.

Savukārt Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) pārstāvji norādīja, ka vakcinācija ir ārstniecības process, kuru primāri jānodrošina ārstniecības personām ārstniecības iestādēs. LĀB pārstāve Ilze Vilka sēdē norādīja, ka farmaceitu iesaiste būtu pieļaujama tikai gadījumos, ja tas notiek ārstniecības iestādē ģimenes ārsta vadībā.

"Cienām farmaceitu kompetenci un iesaisti, bet farmaceitam nav pareizi uzņemties ārstniecības personas lomu," sacīja Vilka.

Deputāte Līga Kozlovska (ZZS) sacīja, ka farmaceita izglītība nav medicīniskā izglītība, līdz ar to farmaceitam nav tiesību nodarboties ar ārstniecību. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka tikai ģimenes ārstiem ir pieejama visa pacienta slimības vēsture, turklāt veikt vakcināciju pie ģimenes ārsta var ilgstošākā termiņā, un tas nav "dzīvības un nāves jautājums". Deputāte arī norādīja, ka farmaceitus ar atbilstošu apmācību ģimenes ārsti var uzrunāt iesaistīties komandā.

Sēdes laikā arī apsprieda to, vai aptiekām vakcinācijas veikšana nebūs "naudas iekasēšanas pasākums".

Deputāte Ingrīda Circene (JV) uzsvēra, ka ir jābūt atrunātam, kā var uzzināt, kuri seniori un kā Latvijā ir savakcinēti. Patlaban VM nav bijusi nepieciešamība ievākt datus par to, vai ir saņemtas sūdzības par vakcināciju, ko veikuši farmaceiti, un cik cilvēkus farmaceiti ir vakcinējuši.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) sēdē uzsvēra, ka būtiskākais šajā jautājumā ir pacientu ērtība.

Ņemot vērā atšķirīgos viedokļus, komisija nolēma uzdot VM, nozares organizācijām un Saeimas Juridiskajam birojam līdz 31. martam sagatavot vienotu redakciju, kas varētu kļūt par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu grozījumiem Epidemioloģiskās drošības likumā.

Jau ziņots, ka arī iepriekš Sociālo un darba lietu komisijā diskusijas raisījis priekšlikums Epidemioloģiskās drošības likumā atcelt normu, kas noteiktos gadījumos ļauj ģimenes ārsta praksei vakcinācijas veikšanai piesaistīt apmācītu farmaceitu.

Priekšlikumu iesniedza deputātes Circene un Kozlovska, precizējot normu, kas patlaban nosaka, ka "vakcināciju drīkst veikt ārstniecības persona vai farmaceits atbilstoši kompetencei". Priekšlikums paredz izslēgt farmaceitu no šīs normas.

VM pārstāvji skaidrojuši, ka pēc esošās normas vakcināciju veic ārstniecības persona atbilstoši kompetencei, vienlaikus nosakot iespēju ģimenes ārsta praksei nepieciešamības gadījumā vakcinācijā iesaistīt apmācītu farmaceitu, Ministru kabinetam deleģējot noteikt kārtību, prasības un gadījumus, kad šāda sadarbība ir pieļaujama. VM pārstāvji komisijā uzsvēra, ka Covid-19 pandēmijas laikā vakcinācijas veikšanai tika apmācīti 80 farmaceiti, un šis resurss varētu būt noderīgs arī nākotnē, piemēram, epidēmiju gadījumos vai situācijās, kad ģimenes ārstu praksēm trūkst kapacitātes.

Vienlaikus priekšlikumam kategoriski iebildusi Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un LĀB, norādot, ka farmaceiti nav ārstniecības personas un ārstniecības procedūru veikšana ārpus ārstniecības iestādēm neatbilst Ārstniecības likuma regulējumam.

Izskanējis, ka farmaceitiem nav pilnvērtīgas piekļuves pacienta medicīniskajai informācijai, kā arī pietiekamu zināšanu iespējamo komplikāciju izvērtēšanai.