"Fintech Latvija”: Finanšu ministrijas informatīvas ziņojums par nebanku kreditētāju uzraudzības maiņu rada daudz riskus, bet nesniedz atbildes par ieguvumiem
Informatīvais ziņojums par nebanku sektora uzraudzības maiņu, kas tiek virzīts uz Ministru kabinetu izskatīšanai, rada daudz risku fintech nozares turpmākai attīstībai, tomēr nesniedz skaidras atbildes par ieguvumiem nozarei un arī patērētājiem, norāda “Fintech Latvija” vadītāja Tīna Lūse.
“Lai arī nozares uzņēmumi pēdējos divus mēnešus pavadījuši sarunās ar Finanšu ministriju un Latvijas banku, lai strādātu pie informatīvā ziņojuma kvalitātes uzlabošanas, diemžēl mūsu paustās bažas nav radušas atspoguļojumu šajā dokumentā. Mēs redzam, ka nepārdomāta un sasteigta sektora uzraudzības reforma rada lielus riskus nozares attīstībai un kredītu pieejamībai Latvijā. Šo reformu virza dažādu saukļu līmenī, bet trūkst faktos balstītas analīzes,” uzver T.Lūse.
“Mēs vienmēr esam skaidri pauduši, ka neesam pret reformām kopumā, tomēr joprojām nav izdevies saskatīt šīs reformas mērķus un ieguvumus. Pašlaik izskatās, ka lēmums par reformas veikšanu ticis pieņemts pirms izpētes sākšanas, jo arī šajā informatīvajā ziņojumā nav atbildes par reformas mērķi un jēgu. Redzam, ka pret šo informatīvā ziņojuma variantu iebilst visas lielākās Latvijas uzņēmēju organizācijas, vadošās IKT asociācijas, Latvijas juristu apvienība kā arī patērētāju interešu aizstāvības organizācijas. Ja vienotu viedokli spēj panākt organizācijas ar tik dažādām un bieži vien pretrunīgām interesēm, tas tikai apliecina, ka pašreizējais ziņojuma variants nav pietiekami kvalitatīvi izstrādāts.”
Asociācija atkārtoti uzsver - šobrīd prioritātei jābūt kvalitatīvam dialogam un ietekmes analīzei nevis formālai lēmuma "virzīšanai tālāk" ar mērķi to piemērot jau no 2027. gada, kamēr vēl nav panākta skaidra izpratne par gala modeli un tā praktisko ietekmi un izskatītas alternatīvas. “Mēs uzskatām, ka šo kvalitatīvo dialogu būtu iespējams veidot pašreizējā reformas stadijā, uz Ministru kabinetu virzot kvalitatīvu dokumentu, kura veidošanā piedalījušās visas iesaistītās puses. Gadījumā, ja tas neizdosies, šo brāķi nāksies labot Saeimai.” Nozares ieskatā atbildīga pieeja būtu gala lēmumu ieviest no 2028. gada, nodrošinot pietiekamu pārejas periodu, lai gan uzņēmumi, gan uzraugošās iestādes var sagatavoties jaunajai kārtībai.
“Es joprojām ticu, ka mēs spēsim vienoties un pieņemt lēmumus, kas padarīs nozari konkurētspējīgāku, palielinās kreditēšanas iespējas Latvijas reģionos un uzlabos arī Latvijas patērētāju tiesības”, stāsta “Fintech Latvija” vadītāja.
“Fintech Latvija “ atkārtoti atgādina, ka nebanku sektors šodien nav salīdzināms ar to, kāds tas bija pirms desmit gadiem. Nozare ir tehnoloģiski attīstīta, izmanto padziļinātus datus un nodrošina augstu atbilstības līmeni. Tāpēc uzraudzības maiņai vai jauniem ierobežojumiem ir jābūt pamatotiem ar reāliem tirgus riskiem, nevis mītiem vai vēlmi pēc ātriem politiskiem rezultātiem. Nebanku sektors šobrīd kalpo arī kā svarīgs "tilts" starp ideju un bankas finansējumu - nebanku aizdevēji aizpilda nišas, kuras bankas neapkalpo savas mazās riska apetītes dēļ, piemēram, reģionālo hipotekāro kreditēšanu, mazo un vidējo uzņēmumu projektus, militāro ražošanu un īres namu būvniecību.
